Akadēmiskais centrs
Visu laiku lielākais Latvijas Universitātes (LU) mecenāts ir Kristaps Morbergs. Dižmecenāta K. Morberga (1844 - 1928) dzimtā puse ir Zemgale, lauku mājas „Lielstrikaiši” Bukaišu pagasta Tērvetes novadā. Mecenāta stipendija ir sniegusi atbalstu vairākiem simtiem studentu, tas ir ļoti vērtīgi, jo studenti var sasniegt daudz vairāk, nekā tas būtu bijis iespējams bez šī finansiālā atbalsta. Arī bijušie LU fonda stipendiāti – Danute Ražuka - Ebela un Ilze Elbere – ir pateicīgas K. Morberga stipendijas atbalstam studiju gados.
Lasi 4. “Morbergiešu” stāstu daļu.
Danutes stāsts:
Medicīnas studiju laikā ir ļoti liela mācību slodze un studijas ir garas. Stipendija deva iespēju pēc iespējas vairāk pievērsties tieši mācību vielas apgūšanai, veltot studijām arī to laiku, kas tobrīd būtu jāiegulda kādā blakusdarbā finansiālu apsvērumu dēļ. Danute varēja arī veltīt papildus laiku pētnieciskajam darbam, kurš ieinteresēja tieši medicīnas studiju laikā. Ja toreiz iestrādes nebūtu izveidotas, grūti pateikt, vai turpinātu ar to nodarboties, šobrīd jau kā doktora grāda kandidāts. Bez tam, stipendija sniedza arī morālu atbalstu. Apstāklis, ka cilvēki tā teikt 'no malas' atbalsta, tic Tev un Tavu mērķu realizācijai un vēlas, lai Tev izdotos, dod emocionālu atbalstu, kas liek censties vairāk un darīt labāk, kvalitatīvāk. Var gadīties, ka tas būtiski palīdz ar pašcieņu, jo īpaši, ja nākas saskarties ar negācijām un šķēršļiem izaugsmei. Atbildot uz jautājumu par nozīmīgākajiem priekšmetiem LU – Danute uzskata, ka lielāka nozīme bija tieši mācībspēkiem, nevis priekšmetiem. Tieši spēja mācīt, izveidot cilvēcisku saikni ar, un pozitīvi motivēt studentus, būtu jānovērtē ievērojami augstāk. Profesionāli Danute ir ārste - interniste, gastroenteroloģe un endoskopiste. Paralēli darbam klīniskā medicīnā nodarbojas ar pētniecību vietēja un starptautiska mēroga projektos LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtā, šobrīd ir doktora grāda kandidāte.
Ilzes stāsts:
Stipendijas saņemšana bija viens no faktoriem, kas vispār ļāva atļauties studēt, kā arī palīdzēja vairāk pievērsties macībām un praksei. Pateicoties stipendijas saņemšanai un iespējai vairāk laika veltīt praksei, Ilze nu jau 10 gadus, kopš 1.kursa beigām, darbojas savā sirdsdarba mājvietā - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Papildus tam, stipendijas saņemšana motivēja darīt vairāk, kas arī būtiski veicināja mana izaugsmi. Kā nemateriālo mantojumu Ilze uzsver jaunas draudzības ar citiem stipendātiem, augstāks pašvērtējums par savām spējām un paveikto un visa gūtā pieredze kā stipendātam un studentam. Par nozīmīgākajiem priekšmetiem Ilzes uzskata tieši tos, kas visvairāk noderēja praksē. Ja jāizceļ kāds viens priekšmets, tad Ilze teiktu, ka īpaši nozīmīga bija maģistrantūras laikā apgūtā “Bioētika”, kas aktualizēja daudzus ne-vieglos jautājumus, veicināja kritisko domāšanu, diskusijas spējas, kā arī izgaismoja to, ka tik bieži nav viennozīmīgu atbilžu.
Latvijas Universitātes fonds jau kopš 2004. gada nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem investēt Latvijas nākotnē, atbalstot gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus, pētniekus un viņu vadītos projektus un pētījumus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī nodrošināt universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
