Akadēmiskais centrs
2021. gadā Latvijas Universitātes fonda stipendijas “Ceļamaize Jurgens” ieguvēja Mērija Elizabete Kalniņa izdeva savu pirmo grāmatu “Sapnis par viņu un mūziklu”. Šis romāns satricināja visus lasītājus, atstājot iespaidu gan par skaisto un romantisko stāstu, gan par to, ka šo grāmatu ir uzrakstījusi tik jauna meitene. Gadu vēlāk Mērija ir izdevusi jau savu otru grāmatu “Uguns un pulveris”, kas turpinās pārsteigt savus lasītājus ar Latvijā vēl ne tik pazīstamu žanru.
Lasi interviju ar autori Mēriju Elizabeti Kalniņu!
Ko lasītāji var gaidīt no Tavas jaunās grāmatas? Pastāsti nedaudz par ko tā būs.
"Uguns un pulvera" vadmotīvs ir cīņa par izlaušanos no verdzības važām - emocionālām, psiholoģiskām, seksuālām. Romāna ideja dzima 2020. gada nogalē, kad padzirdēju, ka Valsts policija atklājusi bordeli kādā privātmājā Rīgā, kur suteners nodarbinājis četras prostitūtas no ārvalstīm. Tā tapa doma par tēmas aktualitāti – cilvēku tirdzniecības un piespiedu prostitūcijas aizkulišu atspoguļojumu daiļliteratūras formātā, respektīvi, aprakstot fiktīvus tēlus, taču iedzīvinot tos reālās situācijās, kas raksturīgas Latvijai. Studiju darba izstrādes procesā pētot tiesu praksi, esmu atklājusi vairākas pieaugušo interneta vietnes, kur abu dzimumu personas reklamē intīmpakalpojumus par samaksu. 2022. gads; Rīga, Daugavpils, Liepāja, Rēzekne… tas notiek visur Latvijā. Dienā – darbiniece veikalā, māsa, meita, varbūt pat māte, bet naktī – prostitūta. Turklāt nav zināms, cik daudzi seksa darbā nodarbinātie ir iesaistījušies šajā biznesā pēc savas brīvas gribas. 2020. gadā Latvijā ir identificēti 48 cilvēku tirdzniecības upuri, tostarp 10 personas tikušas seksuāli ekspluatētas (lielākoties pornogrāfijas industrijā un tiešsaistes prostitūcijā). Šī problēma Latvijā pastāv, lai gan par to tiek runāts salīdzinoši maz.
Kā un kad Tu saprati, ka sekos arī otrā grāmata?
Kad iznāca mans debijas romāns "Sapnis par viņu un mūziklu", es jau biju sākusi rakstīt "Uguni un pulveri", līdz ar to tas bija tikai laika jautājums, kad tiks publicēts nākamais literārais darbs. Ja ideja ir radusies, tā neliek man mieru, līdz failā tiek uzrakstīts vārds "BEIGAS".
Vai varam gaidīt arī trešo grāmatu un varbūt pat arī ceturto, piekto?
Jā, protams! Visticamāk, līdz trešajam darbam paies nedaudz vairāk laika, jo cept romānus kā pīrādziņus nav mans pašmērķis, turklāt rakstīšana laupa ārkārtīgi daudz brīvā laika, ko pavadīt ar tuvajiem un mīļajiem. Bet ideju ir vairāk, nekā šim brīdim, iespējams, būtu nepieciešams.
Kāpēc esi izvēlējusies rakstīt tieši šādā žanrā?
"Uguns un pulvera" tapšanas procesā sevi neiegrožoju un konkrēta žanra rāmjos ietilpt nevēlējos, tādēļ romāna žanru pati sev nodefinēju tikai tad, kad tas jau bija pabeigts - ar pirmajām neatkarīgajām lasītājām secinājām, ka ir tapis romantiski erotiskais spriedzes trilleris. Šis žanrs Latvijā vēl nav pārstāvēts, lai gan Amerikā romantiski erotiskie spriedzes trilleri (erotic romance suspense) ir viens no populārākajiem un komerciāli izdevīgākajiem literārajiem žanriem. Tas ir tikai likumsakarīgi, ka, atklājot prostitūcijas un seksa verdzības aizkulises, nav izpalikuši arī seksuāli atklāti un niansēti apraksti, jo ar to palīdzību ir iespējams atspoguļot šajā biznesā iesaistīto personu pārdzīvojumus, traumas un iekšējo pasauli. Tomēr skaidrības labad jāpiebilst, ka par romantiski erotiskām ir uzskatāmas vienīgi intīmās ainas galveno varoņu starpā, jo seksa verdzības erotizēšana un glorificēšana nekādā gadījumā nav bijis mans mērķis, rakstot romānu. Šīs tēmas aktualizēšana daiļliteratūras formātā ir lielisks veids, kā sasniegt un informēt plašu mērķauditoriju, jo, kā zināms, izklaides literatūra ir populāra un tās pārdošanas apjomi ir ļoti augsti.
Vai un kā, Tavuprāt, starp abu grāmatu posmiem esi mainījusies Tu pati?
Mana vērtību sistēma ir mainījusies, esmu guvusi lielāku dzīves pieredzi un - nav noslēpums - arī attiecību pieredzi. Pēdējo mēnešu laikā esmu saskārusies ar sabiedrības nesapratni, kā divdesmit divu gadu vecumā ir iespējams uzrakstīt romānu erotiskajā žanrā. Es šo nesapratni neizprotu. Pieņemu, ka sabiedrībā valda stereotipi - ja autors ir jauns, tātad spēj rakstīt vien pusaudžu vai jauniešu (ap 17-18 gadu vecums) mērķauditorijai. Man rodas loģisks pretjautājums: "Bet vai tad uz erotiska rakstura grāmatām mēs redzam vecuma cenzu 30+, nevis 18+? Vai ir kāds nerakstīts likums, kas nosaka, kādā vecumā autors ir tiesīgs sākt rakstīt tā saucamo "pieaugušo literatūru", un kur teikts, ka divdesmit divos gados cilvēkam ir nepietiekama dzīves un seksuālā pieredze, lai rakstītu šajā žanrā?" Manuprāt, sev barjeras un šķēršļus uzceļ vienīgi cilvēks pats. Līdz ar to parasti atbildu: "Kad grāmata būs iznākusi, izlasīsi un sapratīsi, kā tas ir iespējams." (Smejas.)
Kas ir bijis Tavs lielākais atbalsts grāmatas tapšanas laikā?
Mani tuvie un mīļie, kā arī citi rakstošie un lasošie. Kopš sāku izdot romānus, mans paziņu loks ir patīkami paplašinājies - esmu ieguvusi draugus radošajās aprindās, un tas ir neizmērojams atbalsts.
Mums ir prieks par tik apņēmīgiem, talantīgiem un daudzpusīgiem stipendiātiem! Lai izdodas!
