Akadēmiskais centrs
Ja skatās populārzinātniskos izdevumus, rodas iespaids, ka, piemēram, melanomas diagnosticēšanā arvien populārāka metode ir tas, ko nedaudz neprecīzi sauc par mākslīgo intelektu. Respektīvi, datu analīzē šis mākslīgais intelekts nenogurst, ir precīzāks, salīdzinot ar cilvēku. Savukārt mūsu sarunas tēma netieši liecina par to, kā dažkārt saka, paliekošas vērtības nemainās – radioloģija, radiofarmācija tikai attīstās.
Es labprāt atkāptos pagātnē, laikā, kad vēl tikai studēju. Mēs, jaunie, darbojāmies Salaspils kodolreaktorā, patiešām ticējām saukļiem “atomenerģija mieram!” un attiecīgi izvēlējamies arī savu profesiju. Tolaik mēs runājām par mikrogramiem un neitronu aktivācijas analīzēm – tās arī bija prioritātes reaktorā. Savukārt mūsdienās, ja cilvēka rīcībā ir nanotehnoloģijas, grafēns, mēs redzam, ka zināšanu kopuma pieaugums ir ļāvis pacelties augstāk. Radionuklīdus sāka ražot mūsu pašu Salaspils kodolreaktorā Jāzeps Malnačs. Un tas bija kolosāli! Tāpēc es joprojām nevaru saprast, kādēļ iesāktais bija jāpārtrauc, kāpēc reaktoru nevarēja iekonservēt? Tagad mēs to visu iepērkam no ārzemēm … Redzat, metodes attīstās, kļūst smalkākas, specializētas. Agrāk mūsu nozarē fluors bija apmēram tas pats, kas citu veselības problēmu gadījumos penicilīns – to uzskatīja par tikpat plaši pielietojamu līdzekli. Fluors nenoliedzami ir labs, tas ir arī lētāks un viegli pieejams, tomēr tad radioloģiskajai iezīmēšanai parādījās germānija gallija radionuklīdu ģeneratori, tāpat jauni peptīdi, kas vielu līdz vēlamajai vietai cilvēka organismā aizvada vēl precīzāk.
No projekta pieteikuma –
“Projekta aktivitāšu sekmīga realizācija nodrošinās inovatīvu onkoloģisko slimību ārstēšanas metožu ieviešanu agresīva prostatas vēža un neiroendokrīnu audzēju diagnostikai un terapijai ar peptīdu receptoru molekulāro radionuklīdu mērķterapiju (PRRT).”
Projekta vadītāja Dr.chem. Gunta Ķizāne ar laborantu Ričardu Kovaldinu un pētnieci Līgu Avotiņu LU Ķīmiskās fizikas institūtā. Foto: Toms Grīnbergs, LU KID.
Projekta, par kuru runājam, konteksts bija tāds, ka vienā no Latvijas klīnikām bija germānija gallija ģenerators, un šī klīnika sadarbojās ar Jūras medicīnas centru, kur savukārt ir pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) iekārta. Fluors kā radionuklīds ir salīdzinoši vienkāršāka diagnosticēšanas metode, savukārt citos gadījumos, piemēram, prostatas vēža, izmanto germānija galliju. Šie savienojami ir daudzkārt precīzāki, tie parāda, kur slēpjas vēža šūnas. Kad šī diagnosticēšanas stadija ir veikta, nepieciešams ir lutēcijs, kas vēža šūnas iznīcina. Lai šos procesus izpētītu, projekta ietvaros tika veikti daudzi eksperimenti, ir jāsaprot, kā jākalibrē gallija devas un virkne citu jautājumu.
No projekta pieteikuma –
“Baltijā šobrīd darbojās pieci PET/CT – 2 Lietuvā (Viļņā un Kauņā), 1 Igaunijā (Tallinā) un 2 Latvijā (Rīgā). Latvijā, pateicoties ES līdzfinansējumam 8,5 milj. apmērā un Rīgas Stradiņa universitātes finansējumam 1 milj. apmērā ir izveidots Latvijā pirmais Ciklotrona centrs, kura sastāvā ietilpst SIA RSU Nukleārās medicīnas klīnika, kurā no 2016. gada tiek veikta pacientu diagnostika ar F18[FDG], un no 2017. gada sākuma tiek nodrošināti maksas diagnostikas pakalpojumi vēža diagnostikai ar Ga68[PSMA], tomēr pacientiem joprojām nav pieejama terapija ar Lu177[PSMA], kas ir teranotstikas pamats – secīga diagnostika un terapija. Latvijā ir izveidots Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs Sigulda, lai terapeitiskās radioloģijas nozares augsti kvalificētie speciālisti, izmantojot unikālo, augstas precizitātes, īpaši radioķirurģijai piemēroto iekārtu Cyberknife®M6, varētu palīdzēt pacientiem cīņā ar vēzi, labdabīgiem audzējiem un citām slimībām, kas ārstējamas, izmantojot radioķiruģiju vai staru terapiju.
Radionuklīdu farmācijas laboratorija SIA Kodolmedicīnas klīnika tika izveidota 2015. gada sākumā un turpina pilnveidoties, lietojot privātus līdzekļus. Kopš 2015. gada, noslēdzot efektīvas sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti, ir sasniegti šādi mērķi: (i) personāla kvalifikācija un izglītība; (ii) sintezētu radionuklīdu preparātu stabilitāte un fizikālķīmisku īpašību izpēte dažādu parametru ietekmē; (iii) metodoloģijas validācija; (iv) laboratorijas procedūru aprobācija un standartizācija un (v) radiācijas drošības centra sertifikāts darbībām ar augstas aktivitātes atvērtiem avotiem. Ar doto mērķu sasniegšanu laboratorija ir gatava veikt klīniskus pētījumus in-house pacientiem, sadarbojoties ar Latvijas onkoloģijas klīnikām.
Vulgarizēti skatoties, ik projektā ir noteikta proporcija: vienā lielāks akcents likts uz modernu iekārtu iegādi, citā – perspektīvu kadru apmācību, vēl citā – tieši zinātniski pētījumi.
Šis vairāk ir pētnieciskais projekts. Pavisam īsi un vienkāršoti formulējot, mēs vēlējāmies pārbaudīt, ka konkrētais radionuklīds ietekmē veselās un vēža šūnas. Un atļaušos teikt, ka reti kura projekta ietvaros ir notikusi dalība dažādās konferencēs ar mūsu tēžu izklāstu un publicēti tik daudzi raksti. Tomēr svarīgs bija arī apmācības aspekts – puiši un meitenes iemācījās paši strādāt ar radionuklīdiem, jo Latvijas Universitātē diemžēl nav atbilstoša kursa un laboratorijas. Atbrauca speciālisti no Vācijas, kas uzstādīja šo germānija gallija ģeneratora iekārtu, un mūsējiem bija jāiemācās precīzi un akurāti strādāt – tas nav tik vienkārši, kā izklausās.
No projekta pieteikuma –
“Lielākā daļa speciālistu piekritīs, ka molekulārā radionuklīdu terapija ir metode, kas jālieto ļoti piesardzīgi. Kodolmedicīnas pētījumu rezultāti parāda, ka molekulāri mērķētas radionuklīdu terapijas efektivitātes uzlabošanai ir nepieciešams samazināt pacienta farmaceitisko devu, citotoksicitāti, slimības recidīvu un uzlabot dzīves kvalitāti pēc ārstēšanas. Šī projekta uzdevumos ietilpst ne tikai izstrādāt un ieviest diagnostikai un terapijai personalizētas pieejas (teranostikas) metodes, bet arī ielikt pamatus akadēmiskajam darbam pie molekulāri mērķētas radionuklīdu terapijas metodikas attīstīšanas Latvijā. Latvijas onkologi no dažādām asociācijām savu pacientu vārdā prasa fundamentāli uzlabotas diagnostikas metodes (lai būtu iespējams vēzi diagnosticēt agrīnā augšanas stadijā) un iespēju pāriet uz jaunās paaudzes ārstēšanas metodēm, cīņā pret vēzi.”
Projekta vadītāja, ķīmijas doktore Gunta Ķizāze, strādājot LU Ķīmiskās fizikas institūtā. Foto: Toms Grīnbergs, LU KID.
Es mūsu sarunā vēlētos skart vēl citu tēmu. Sabiedrības vairumam jēdzieni “radioaktivitāte” un ar to saistītie, pirmkārt, saistās ar kaut ko ļoti sliktu. Kā jūs uz to reaģējat?
Sāksim tā: viss, kas ir zemē, tas ir arī ir augos, raglopos un arī mūsos, cilvēkos. Tiktāl piekrītat, ja? Mēs, jau uzliekot kāju uz zemes, saskaramies ar jonizējošo starojumu, ar radioaktivitāti. Tā ir dabīgā radioaktivitāte, un cilvēks šādā vidē ir veidojies … Ja jūsu jautājuma mērķis bija formulēt to, kā cilvēkam paskaidrot, ka “radioaktivitāte” nav kaut kas tikai un vienīgi postošs, tad, piemēram, var salīdzināt alfa daļiņu un kvantu starojuma izmantošanu praksē, piemēram, medicīnā un tautsaimniecībā. Aptuveni piecu megaelektronvoltu (5 MeV) enerģijas stiprs alfa starojums, kas ir lādētu daļiņu plūsma, gaisā "noskrien" tikai ap 7 cm lielu attālumu (rodas milzum daudz jonu). Radionuklīdus 223-rādijs, 213-bismuts u.c. izmanto dažādu veidu vēža šūnu iznīcināšanai. Turpretim robežkontroles posteņu skeneros tiek izmantota cita tehnoloģija, tās pamatā ir bremzstarojums, rentgena starojuma kvanti. Šajā gadījumā kvantu starojums ir jau gana stiprs, lai “noskrietu” daudz lielāku attālumu – līdz pat 250 cm, kas atbilst kravas auto platumam, lai pēc blīvuma un formas īpašībām noteiktu kravas saturu, tas ir, cigaretes, pārbēdzējus, balonus u.c. Piemēram, robežkontroles punktos Terehova un Grebņeva ir trīs un sešu megaelektronvoltu (3 un 6 MeV) skeneri, bet robežkontroles punktā Indra daudz efektīvāks skeneris ar deviņu megaelektronvoltu (9 MeV) enerģiju.
Tāpat var pieminēt to, ka, pārstrādājot izlietoto kodoldegvielu, var iegūt labas lietas. Iegūst, piemēram, cēziju-137, ko savukārt var izmantot kaut vai mūsu pašu asinsdonoru centrā asins sterilizācijai. Cēziju-137 izmanto arī līmeņrāžos Valmieras stikla škiedra, to izmanto Schwenk savā ražotnē Brocēnos, kur starojums tiek izmantots, vienkāršoti izsakoties, lai monitorētu cementa putekļu intensitātes līmeni. Mežģīņu ražotājiem Liepājā ir jānoņem statiskais lādiņš, un te izmanto jonizējošo starojumu, alus ražošanā pudelēs amerīciju izmanto kā līmeņādi, un es varētu turpināt uzskaitīt šādu piemērus.
Avots: Alma Mater 2020#2
Par Latvijas Universitātes fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
 fonda un mecenāta "Mikrotīkls" atbalstu LU pētnieki īsteno projektu “Inovatīvu metožu attīstīšana un ieviešana klīniskajā praksē ļaundabīgo audzēju diagnostikai un terapijai, izmantojot Latvijā ražotus molekulāri mērķētus radionuklīdus”. Ar LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošo pētnieci Guntu Ķizāni sarunājas Māris Zanders.){kind=link}