Akadēmiskais centrs
Sarunu vakarā Hamburgas Latviešu biedrības biedrus un draugus LU fonda izpilddirektore Laila Kundziņa iepazīstināja ar fonda darbību un paveikto 2019. gadā. Kurta Hāgena stipendijas ieguvējus pārstāvēja Madara Meļņika, Laila Moreina, Elīna Didrihsone un Toms Rēķis. Stipendiāti iepazīstināja ar sevi, saviem sasniegumiem studijās, pētniecībā un profesionālajās gaitās, kā arī atsauca atmiņā iegūto pieredzi stipendijas periodā Vācijā. Mecenāts Kurts Hāgens visu savas dzīves laikā sakrāto bagātību vairāk kā 2,4 milj. eiro apmērā bija novēlējis Latvijas Universitātes studentiem, lai tie varētu iegūt pieredzi kādā no Vācijas augstskolām. Vakars turpinājās ar diskusijām gan par stipendiātu un fonda darbību, gan par noslēpumainajām Kurta Hāgena un citu latviešu gaitām Vācijā.
Nākamajā rītā notika ziedu nolikšana pie mecenāta kapa Ejendorfas kapsētā. Kurtam Hāgenam savas ģimenes un tuvu draugu nav bijis. 2016. gada 24. janvārī, mecenāta 100. dzimšanas dienā, ar LU fonda gādību, piedaloties Latvijas vēstniecības Vācijā un fonda pārstāvjiem, stipendiātiem un Vācijas latviešiem kā arī arhibīskapam emeritus Elmāram Ernstam Rozītim, pie Hāgena kapa tika uzstādīta piemiņas plāksne ar uzrakstu: “Kurt Hagen / *24.1.1916. +18.12.2000. / Mäzen der Universität Lettlands”.
Pēc piemiņas brīža stipendiāti un LU fonda izpilddirektore tikās ar Latvijas goda konsuli Hamburgā senatori h.c. Dr. Sabīni Sommerkampu-Homani, kura pastāstīja par viņas tikšanos ar Kurtu Hāgenu 2000. gadā. Mecenāts bijis dedzīgs realizēt savu dzīves sapni par stipendijām Latvijas studentiem. Pats Hāgens ir dzimis Liepājā, vēlāk ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur mācījies dažādās vācu skolās. Kurtam padevušās dabaszinātnes, piedalījies arī vairākos sporta pulciņos. 1930.-tajos gados Kurts ar māti emigrējis uz Vāciju vai Austriju. Drīz pēc tam Vīnē ieguvis aktiera diplomu un strādājis dažādos Austrijas un vēlāk Vācijas teātros. Tikai nedaudz ir zināms par Kurta Hāgena gaitām šajās valstīs. Dzīves nogalē Hāgens dzīvojis Hamburgā un veltījis visas pūles, lai izveidotu savu stipendiju fondu. Tas nav nācies viegli. Viņa cienījamais vecums, slimības, noslēgtība un pieticīgais izskats neliecinājis par to, ka Hāgena teiktais par lieliem iekrājumiem, kurus viņš vēlas ziedot studentiem Latvijā, ir patiess. Tikai laimīgu sakritību dēļ un aktīvai atsevišķu iesaistīto līdzdalībai viņa testamentārā griba pēc viņa nāves ir piepildījusies.
Zommerkampas-Homanes kundze min vēl kādu faktu – viņu vienīgās tikšanās reizē 2000. gada otrajā pusē Kurts Hāgens stāstījis arī par plānu izdot savu dzejoļu krājumu. Viņš gribējis nākamajā norunātajā tikšanās reizē to atnest parādīt arī goda konsulei, kura pati ir dažu dzejas krājumu autore. Šī tikšanās gan nekad nenotika. Īsi pirms tam mecenāts mira. Nav zināms, vai dzejas krājuma manuskriptu jebkad izdosies atrast, kā arī – vai izdosies noskaidrot vairāk par šī īpatnā un noslēgtā cilvēka dzīves gājumu. Kas zināms – viņa dedzīgā vēlme un pēdējā griba par stipendijām viņa mīļās Latvijas studentiem ir piepildījusies un izpildīta. Līdz šim stipendijas ir ieguvuši 8 LU studenti – Kintija Auziņa (2011/12), Olga Senkāne, Laila Moreina un Toms Rēķis (2015/16), Elīna Didrihsone, Madara Meļņika un Jānis Dzirkalis (2016/17), Kristīne Treigūte (2019/20).
LU fonds un stipendiāti izsaka pateicību visiem, kas piedalījās Kurta Hāgena godināšanā, jo īpaši Dr.med. Andrim Zemīša kungam ar kundzi par laipno uzņemšanu Hamburgā.
 stipendijas ieguvēji, lai godinātu mecenātu viņa 104. dzimšanas dienā. Nedēļas nogalē notika sarunu vakars ar Hamburgas latviešiem, ziedu nolikšana pie mecenāta atdusas vietas, kā arī tikšanās ar Latvijas goda konsuli Hamburgā senatori h.c. Dr. Sabīni Zommerkampu-Homani.){kind=link}