Laura Spanier Līgo'19 ieskaņās. Foto no LU fonda privātā arhīva.

Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas Universitātes (LU) fonds sadarbībā ar Amerikas Latviešu apvienību (ALA) savā paspārnē uz mēnesi ilgu praksi uzņēma latviešu izcelsmes jaunieti. No maija izskaņas līdz pat vasaras saulgriežiem Rīgā viesojās un jaunu pieredzi guva ņūdžersiete Laura Spanier, kura, nu jau dodoties mājup uz ASV, prakses laiku atceras ar pozitīviem iespaidiem.

Pateicoties prakses programmai Pavadi vasaru Latvijā, savu senču dzimteni ik gadu apmeklē vairāki duči diasporas jauniešu, kuru saknes meklējamas Latvijā. Programma latviešu atvasēm sniedz iespēju iepazīt tuvāk savu pirmavotu, latvisko izglītību un baltu kultūru. Šo unikālo un izzinošo iespēju – iegūt praksi Latvijas uzņēmumos un organizācijās – sniedz tautieša Elmāra Freiberga testamentārais novēlējums, ALA Kultūras nozare un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

"Jau trešo gadu Latvijas Universitātes fonds un Amerikas Latviešu apvienība sadarbojas praktikantu programmā. LU fonda vārdā pateicos par Līgas Ejups ieguldījumu mūsu sadarbībā. Visi praktikanti, kas ir bijuši LU fondā, savus darba pienākumus ir veikuši ar aizrautību un godprātīgu attieksmi. Man prieks, ka šādā praktiskā veidā Amerikas latviešu jaunieši dod savu artavu Latvijai," tā savu gandarījumu pauž LU fonda izpilddirektore Laila Kundziņa.

2019. gada vasarā LU fonda komandai ar jaunu sparu pievienojās Laura Spanier, kura Latvijā par savām mājām sauc Barkavu. Viņa šobrīd apgūst biznesa un cilvēkresursu zinības Rovanas Universitātē, kas atrodas Ņūdžersijas pavalsts dienvidos. Laura labprāt dalījās savos spilgtākajos iespaidos, pavadot laiku Rīgā, apgūstot labākās filantropijas paražas LU fondā un iegūstot atspēriena punktu turpmākās karjeras pilnveidošanā un latvietības stiprināšanā. “Šis laiks man bija vienreizēja iespēja izbaudīt vasaru strādājot. Jāsaka tā, ka man šī ir bijusi vislabākā pieredze ne tikai darbā, bet reizē arī Latvijā. Tomēr ir ļoti žēl, ka man jābrauc prom, jo kolēģi ar saviem jokiem un padomiem bija vissaprotošākie cilvēki,” tā atzīst Laura.

Ko jaunu šajā mēnesī ieguvi un apguvi, esot praksē Latvijā?

Katru dienu man bija iespēja paveikt kaut ko jaunu, nezināmu, un no tā es daudz ko iemācījos. Prakses mēneša ietvaros visi iecerētie darbiņi tika virzīti ar konkrētiem mērķiem – gūt pieredzi un atbalstīt Latvijas Universitātes fonda darbību. Esmu ieguvusi lielu pieredzi izklājlapu darbos, projektu veidošanā, kā arī guvu lielisku pieredzi tulkošanā.

Šī prakse ir man devusi prasmes visai manai dzīvei, un tas man būs ļoti noderīgi. Ne vien tagad man ir pieredze visādos biroja darbos, bet arī personīgajā izaugsmē. Savas prakses laikā es esmu iemācījusies domāt un darboties ārpus savas komforta zonas, turklāt ieguvu vērtīgu kopējo pieredzi, iepazīstoties ar darba kultūru un starptautisko vidi. Prakse sniedza man iespēju novērtēt savas spējas un intereses. Pateicoties kolēģu ieteikumiem, uzzināju, kā lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku.

Kādas Tev būs spilgtākās atmiņas no šī brauciena?

Visspilgtāk no Latvijā pavadītā laika man noteikti paliks atmiņā dalība LU darbinieku Sporta spēles, esot LU fonda komandas sastāvā. Vēl man ļoti nozīmīga bija tikšanās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Ar prieku atcerēšos satikšanās ar draugiem un Jāņus, ko pavadīju kopā ar vecmāmiņu laukos. Protams, prātā iespiedušās kopīgās pusdienas ar kolēģiem un skaistais apsveikums dzimšanas dienā, kad saņēmu kliņģeri un skanēja “Daudz baltu dieniņu”. Kāds kuriozs notikums – apmaldījos Vecrīgā, kur iekāpu nepareizajā tramvajā.

Kādi, Tavuprāt, ir lielākie ieguvumi, dodoties praksē uz Latviju? Kāpēc citiem jauniešiem iesaki izmantot šo iespēju?

Tā ir lieliska pieredze un iespēja piedzīvot kulturālas atšķirības. Manuprāt, strādāt un sazināties citā valodā nav viegli, bet, pavadot 5 nedēļas starp kolēģiem, kuri birojā runā tikai latviski, atkal iemanījos palielināt savas latviešu valodas zināšanas, par ko es visvairāk priecājos. Esmu arī ļoti gandarīta, ka pēc Sporta spēļu apmeklējuma tagad man Latvijā ir vairāk paziņu un kontaktu. Es ieguvu draugus, kuri man, cerams, būs uz visu mūžu. Lielu atbalstu sniedza kolēģu padomi, ko labāk pagaršot, ko apmeklēt, ko redzēt, un tamlīdzīgi. Pateicoties šai praksei, es iepazinu Rīgu un tās skaisto arhitektūru.

Dodoties uz praksi, nepārzināju Rīgas satiksmi, turklāt nebiju iepriekš Latvijā patstāvīgi ceļojusi. Cietiem iesaku izmantot šo iespēju, lai kļūtu patstāvīgāki, neatkarīgāki un lai vairāk klātienē iepazītu Latviju. Manuprāt, šī iespēja palīdz ne tikai paplašināt darba pieredzi bet arī ļauj izbaudīt lietas, ko citādi varbūt nevarētu – satikt latviešu draugus un iepazīties ar jauniem cilvēkiem.

Kā Tava ģimene uztur latviskumu, dzīvojot ASV? Kas Tev pašai no tā visa visvairāk patīk?

Mana ģimene svin tikpat kā visas latviešu gadskārtas un tradicionālos svētkus –  mēs atzīmējam vārda dienas ar kādu kūciņu un kopīgām vakariņām, Lieldienas – krāsojot un meklējot olas, kā arī ejot uz latviešu dievkalpojumu. Jāņus svinam, pie savas mājas kurot ugunskuru un grilējot vai arī ejot uz Ņūdžersijas latviešu centru “Priedaine”, kur gaidām lielo ugunskuru. Mans brālis Tālivaldis iet Ņūdžersijas latviešu pamatskolā, kur viņš dejo, dzied, kā arī iesaistās Rīgas 90. Skautu vienībā, kurā viens no vadītājiem ir arī mans tētis Džo. Mana mamma Dace ir grāmatvede latviešu skolai. Man visvairāk patīk skatīties bērnu dejas vai nu skolas gada beigās, vai Jāņos, jo tas atgādina manu bērnību Latvijā.

Kāds ir Tavs novēlējums Latvijai un saviem tautiešiem?

Latvija ir un būs mana dzimtā zeme, sirdī es vienmēr būšu un palikšu latviete. Es vēlos, lai Latvija paliek zeme, kur es varu vienmēr atgriezties. Savai Latvijai novēlu noturēt neatkarību, bet visiem latviešiem – gan savā dzimtenē, gan ārpus tās – uzturēt un stiprināt latviskumu un būt draudzīgiem pret tiem, kuri vēlās iepazīt Latviju vairāk un tuvāk.

Es novēlu Latvijai arī turpmāk nest savu vārdu pasaulē un palikt tikpat skaistai. Ceru, ka tie, kuri ir izbraukuši, atbrauks atpakaļ mājās vai atbalstīs dzimteni no tālienes, jo tikai mēs visi kopā varam Latviju radīt par vietu, kur cilvēki ir priecīgi dzīvot.

 

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Dalīties