Akadēmiskais centrs
Jauniete pēta, kā hologrāfiskā ieraksta vajadzībām izmantojami mazmolekulārie organiskie stikli. Pētījuma rezultātiem paredzams plašs pielietojums optisko ierīču, saules bateriju izstrādē, optiskajā datu glabāšanā, telekomunikācijās, informācijas tehnoloģijās un arī mākslā – reālistisku trīsdimensiju attēlu radīšanai. Jaunā, daudzsološā dabaszinātņu maģistre Jeļena Miķelsone darbojas pētniecības jomā, kurā tradicionāli dominē vīrieši – cietvielu fizikā. Viņas zinātniskās intereses objekts ir hologrāfija, precīzāk – trīsdimensiju attēlu iegūšana ar lāzera stara palīdzību.
2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendija „Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu Jeļenai Miķelsonei ir piešķirta pētījumam „Hologrāfisko optisko elementu ieraksts un izpēte organiskos azopolimēros”.
Precīzāku hologrāfisko attēlu iegūšana tehnikai un mākslai
Iegūstot hologrāfiskos attēlus uz kāda materiāla ar tradicionālo ķīmiskās kodināšanas metodi, nereti rodas virsmas struktūras kropļojumi, kas ievērojami pazemina attēla kvalitāti. Jeļena Miķelsone meklē inovatīvus materiālus jaunai ieraksta metodei – tiešajam hologrāfiskajam ierakstam, kurā kodināšana nav nepieciešama. Tā laikā materiāls, uz kura tiek veikts ieraksts, tiek apgaismots ar lāzera staru, izraisot periodiskas virsmas struktūras izmaiņas. „Tas līdzinās sasaldētiem vilnīšiem ūdenī,” vienkāršiem vārdiem sarežģīto parādību skaidro pati zinātniece. Pašlaik Jeļena Miķelsone pēta, kā hologrāfiskā ieraksta vajadzībām izmantojami mazmolekulārie organiskie stikli, kuros virsmas struktūras izmaiņas veidojas īpaši efektīvi. Pētījuma rezultātiem paredzams plašs pielietojums gan dažādu optisko ierīču, gan saules bateriju izstrādē, lai būtiski palielinātu to lietderības koeficientu, kā arī optiskajā datu glabāšanā, telekomunikācijās, informācijas tehnoloģijās, sensoru izstrādē medicīnas, vides aizsardzības un citām jomām. Tie būs izmantojami arī mākslā reālistisku trīsdimensiju attēlu radīšanai. Mākslinieciskajam aspektam bijusi arī nozīmīga loma jaunās zinātnieces pētījumu tēmas izvēlē: tā pievērsusi uzmanību ar vizuāli iespaidīgajiem attēliem. Mācības, studijas, darbs, dzīve
Jeļena ir dzimusi Preiļos un absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju. „Fizika man ļoti patika jau no 8.klases, kad skolā sāka to mācīt – zināju, ka turpināšu mācīties fiziku arī turpmāk. Liela loma šajā izvēlē bija arī tēvam, kas par to man daudz stāstīja jau agrā bērnībā, kā arī padziļinātai fizikas apguvei vidusskolā,” ceļu uz savu profesiju komentē jaunā zinātniece. Loģisks mācību turpinājums bija studijas Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kur viņa 2008. gadā ar teicamām sekmēm ieguvusi bakalaura, bet 2010. gadā – maģistra grādu. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā Jeļena Miķelsone sākusi strādāt jau bakalaura studiju laikā – 2006. gadā. Uz šo brīdi viņai ir jau 15 publikācijas atzītos starptautiskos zinātniskos izdevumos, un astoņās no tām Jeļena ir pirmā autore, kas apliecina viņas ieguldījumu aprakstīto pētījumu veikšanā. 26 gadus jaunā pētniece uzstājusies gandrīz 30 zinātniskās konferencēs, kā arī paralēli pētījumiem uzsākusi pedagoģisko darbību. Jaunajai zinātniecei patīk ceļot, apmeklēt teātri. Hobijiem gan daudz laika neatliek: Jeļena Miķelsone veic pētījumus, gatavo publikācijas un konferenču tēzes, izstrādā zinātņu doktora disertāciju par hologrāfijas tēmu, cenšas nodot savas zināšanas nākamajai pētnieku paaudzei un kopā ar vīru Genrihu gaida nākam pasaulē savu pirmo bērniņu. Tradīcijas turpinātāja
Jeļena turpina savu institūta kolēģu aizsākto tradīciju – viņa ir jau sestā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece, kas iegūst prestižo L`ORÉAL Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē”. Citas stipendijas ieguvējas šogad
Stipendiju ieguvusi arī bioloģijas doktore Dace Pjanova, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, 2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendija „Sievietēm Zinātnē” piešķirta pētījumam par visbīstamākās ādas vēža formas – melanomas attīstībā iesaistītajiem gēniem un to izmaiņām. Izmantojot jaunu DNS koda atšifrēšanas tehnoloģiju, viņa izstrādās augstas precizitātes melanomas riska testu. Stipendijas laureāte Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Marina Makrecka-Kūka Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā veiks pētījumu, kas ietekmēs daudzu cilvēku dzīvi – pētīs, kā iespējams novērst taukskābju kaitīgo pārpalikumu uzkrāšanos sirds šūnās un palīdzēt sirdij saglabāt veselību.
Iegūstot hologrāfiskos attēlus uz kāda materiāla ar tradicionālo ķīmiskās kodināšanas metodi, nereti rodas virsmas struktūras kropļojumi, kas ievērojami pazemina attēla kvalitāti. Jeļena Miķelsone meklē inovatīvus materiālus jaunai ieraksta metodei – tiešajam hologrāfiskajam ierakstam, kurā kodināšana nav nepieciešama. Tā laikā materiāls, uz kura tiek veikts ieraksts, tiek apgaismots ar lāzera staru, izraisot periodiskas virsmas struktūras izmaiņas. „Tas līdzinās sasaldētiem vilnīšiem ūdenī,” vienkāršiem vārdiem sarežģīto parādību skaidro pati zinātniece. Pašlaik Jeļena Miķelsone pēta, kā hologrāfiskā ieraksta vajadzībām izmantojami mazmolekulārie organiskie stikli, kuros virsmas struktūras izmaiņas veidojas īpaši efektīvi. Pētījuma rezultātiem paredzams plašs pielietojums gan dažādu optisko ierīču, gan saules bateriju izstrādē, lai būtiski palielinātu to lietderības koeficientu, kā arī optiskajā datu glabāšanā, telekomunikācijās, informācijas tehnoloģijās, sensoru izstrādē medicīnas, vides aizsardzības un citām jomām. Tie būs izmantojami arī mākslā reālistisku trīsdimensiju attēlu radīšanai. Mākslinieciskajam aspektam bijusi arī nozīmīga loma jaunās zinātnieces pētījumu tēmas izvēlē: tā pievērsusi uzmanību ar vizuāli iespaidīgajiem attēliem. Mācības, studijas, darbs, dzīve
Jeļena ir dzimusi Preiļos un absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju. „Fizika man ļoti patika jau no 8.klases, kad skolā sāka to mācīt – zināju, ka turpināšu mācīties fiziku arī turpmāk. Liela loma šajā izvēlē bija arī tēvam, kas par to man daudz stāstīja jau agrā bērnībā, kā arī padziļinātai fizikas apguvei vidusskolā,” ceļu uz savu profesiju komentē jaunā zinātniece. Loģisks mācību turpinājums bija studijas Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kur viņa 2008. gadā ar teicamām sekmēm ieguvusi bakalaura, bet 2010. gadā – maģistra grādu. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā Jeļena Miķelsone sākusi strādāt jau bakalaura studiju laikā – 2006. gadā. Uz šo brīdi viņai ir jau 15 publikācijas atzītos starptautiskos zinātniskos izdevumos, un astoņās no tām Jeļena ir pirmā autore, kas apliecina viņas ieguldījumu aprakstīto pētījumu veikšanā. 26 gadus jaunā pētniece uzstājusies gandrīz 30 zinātniskās konferencēs, kā arī paralēli pētījumiem uzsākusi pedagoģisko darbību. Jaunajai zinātniecei patīk ceļot, apmeklēt teātri. Hobijiem gan daudz laika neatliek: Jeļena Miķelsone veic pētījumus, gatavo publikācijas un konferenču tēzes, izstrādā zinātņu doktora disertāciju par hologrāfijas tēmu, cenšas nodot savas zināšanas nākamajai pētnieku paaudzei un kopā ar vīru Genrihu gaida nākam pasaulē savu pirmo bērniņu. Tradīcijas turpinātāja
Jeļena turpina savu institūta kolēģu aizsākto tradīciju – viņa ir jau sestā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece, kas iegūst prestižo L`ORÉAL Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē”. Citas stipendijas ieguvējas šogad
Stipendiju ieguvusi arī bioloģijas doktore Dace Pjanova, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, 2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendija „Sievietēm Zinātnē” piešķirta pētījumam par visbīstamākās ādas vēža formas – melanomas attīstībā iesaistītajiem gēniem un to izmaiņām. Izmantojot jaunu DNS koda atšifrēšanas tehnoloģiju, viņa izstrādās augstas precizitātes melanomas riska testu. Stipendijas laureāte Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Marina Makrecka-Kūka Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā veiks pētījumu, kas ietekmēs daudzu cilvēku dzīvi – pētīs, kā iespējams novērst taukskābju kaitīgo pārpalikumu uzkrāšanos sirds šūnās un palīdzēt sirdij saglabāt veselību.
 stipendijas ieguvējai, LU Cietvielu fizikas institūta pētniecei Jeļenai Miķelsonei.){kind=link}