LU fonda stipendiāte: Mums jākopj mana, tava, mūsu Latvija

Mundheimi atgriežas ar ģimenes stipendiju

2013. gadā Mundheim ģimene nodibināja izcilības stipendiju, ko piešķīra bioloģijas vai ķīmijas bakalaura programmas labākajam studentam, kas turpina studijas maģistrantūrā. Mecenāte Guna S. Mundheim ir gleznotāja, ieguvusi bakalaura grādu ķīmijā un turpinājusi studijas mākslā.  Strādājusi Pensilvānijas Universitātes administrācijā un arī par pasniedzēju mākslas nozarē. Viņas darbi ir daudzās kolekcijās ASV, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, kā arī Pasaules latviešu mākslas savienības kolekcijā Cēsīs. Savukārt mecenāts Robert H. Mundheim ir Pensilvānijas Universitātes emirētais tieslietu zinātņu un finanšu profesors. Šobrīd Mundheim ģimene dzīvo Ņujorkā, ASV.

Panākumu atslēga – smaga darba augļi

Munheim ģimenes stipendiju šogad ieguvusi Ķīmijas fakultātes maģistrantūras studente Aija Trimdale, kura bakalaura grādu ķīmijā ieguvusi ar izcilību. A.Trimdale dalās savos iespaidos, kas viņai palīdzēja iegūt stipendiju: “Manuprāt, galvenokārt mana neatlaidība, cīņasspars, domāšana plašākā mērogā un vēlme ar savu ieguldījumu padarīt citu cilvēku dzīvi kaut nedaudz labāku. Mazākā mērā arī mana spēja aizraut cilvēkus sev līdzi manu plašo interešu virpulī un ķīmijas un dizaina fanātisms. Tomēr bez smaga darba ar sevi, stipras gribas un konstruktīvas kritikas visu minēto nebūtu iespējams apvienot.”

 Kādu es vēlos redzēt savu Latviju un ko esmu gatavs darīt, lai to piepildītu

Aija Trimdale pastāsta vīziju par savu Latviju: “Katru gadu novembra mēneša dziļajā tumsā savijas aukstā vēja dvesma, svecīšu liesmiņu kvēle, lietus rīboņa aiz loga un cilvēka ilgas pēc gaismas. Un šādā drūmā un lietainā vakarā teju pirms 99 gadiem sarkanbaltsarkanā karoga pakājē dzima mana, Tava, mūsu Latvija. Nedalāma vienība, kuru veidojam mēs visi. Simtgades svētku priekšvakarā mēs redzam, ka notiek cilvēku organizēšanās, kultūrās pasākumu rīkošana un nacionālās pašapziņas celšana. Arī es, kas esmu audzināta latviskā garā, arī ikdienā kopju mūsu kultūras mantojumu, cienu latvisko, atbalstu vietējos ražotājus, esmu piedalījusies Dziesmusvētku radīšanas burvībā, atzīmēju nacionālos svētkus, 11. novembrī atceros cilvēkus, kas krituši, un 18. novembrī no sidrs priecājos par iespēju dzīvot savā zemē."

Mums jākopj mana, tava, mūsu Latvija

"Kādu es tiešām vēlētos redzēt Latviju – tīru, sakoptu, zaļu, savu kultūru nezaudējušu un tajā pašā laikā modernu valsti, kurā cilvēku vajadzības būtu viena no prioritātēm un kas spētu būt labs piemērs citām valstīm. Diemžēl šis būs smags darbs, kurā būtu jāpiedalās mums visiem. Mums jākopj mana, tava, mūsu Latvija. Tāpēc sagaidīsim Latvijas proklamēšanas simtgadi kā mūsu nācijas kultūras un vēstures svētkus krāšņi un skaisti, apmeklēsim pasākumus un piedalīsimies kopīgajās svinībās, lai pēc tam kopīgiem spēkiem vienotos vārdos un darbos, un nākamos simtgades svētkus sagaidītu labākā un bagātākā Latvijā.”