Pirmajā darbības mēnesī LU ar ziedotni savākti vairāk nekā 1 000 EUR

Mūsdienās ziedošana uz izglītību vērstiem projektiem kļuvusi par daudzu uzņēmumu un līdzcilvēku pašsaprotamu rīcību un savā veidā pat par ikdienas ziedošanas kultūras sastāvdaļu. Ziedot var laiku un pieredzi, tāpat var ziedot līdzekļus. Ieviešot ziedošanas tiešsaistes rīku LU projektu un perspektīvāko studentu atbalstam, bija svarīgi to trāpīgi nosaukt, lai ikvienam uzreiz top skaidra tā funkcija – ziedošana, finansiāls atbalsts kam konkrētam. Ziedot var, sniedzot ieguldījumu kāda mērķa labā. Tāpat ziedot var, dāvinot un labprātīgi dodot kāda lielāka mērķa attīstībai. Pārnesot no angļu valodas dzimtajā mēlē, šo rīku varam saukt par “došanas vai ziedošanas kiosku”, kas arīdzan atspoguļo šī tiešsaistes rīka lomu. Ziedotni pirmajā tās pastāvēšanas mēnesī izmantojis 31 ziedotājs, turklāt dāsnākais ziedotājs bijis LU Juridiskās fakultātes absolvents un ilggadējs LU fonda mecenāts zvērinātais advokāts Māris Vainovskis, kurš ziedojis 300 eiro gada lielprojektam – LU Absolventu takas tapšanai, kuru izbūvēs LU Botāniskajā dārzā. Individuāli saziedoti 1 105 eiro, un biežākais ziedojums ziedotnē ir 10 eiro. Savukārt interneta vidē digitālo platformu ziedot.lu.lv ir izmantojuši 13 lietotāji, kopā saziedojot 1 647 eiro, no kuriem lielākais ziedojums 1 000 eiro apmērā ir no advokāta, LU Juridiskās fakultātes lektora Laura Liepas, kurš arī ir atbalstījis gada lieprojektu. Savukārt otrs dāsnākais ziedotājs ir LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore Una Riekstiņa ar 200 eiro ziedojumu jaunajiem pētniekiem. Jaunvārda “ziedotne” autore ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Angļu filoloģijas bakalaura 3. kursa studente, divkārtēja LU fonda stipendiāte Līva Kukle. “Vārdam “ziedotne” ir savs pamats, savas analoģijas, piemēram, oficiālais literārais vārds telefona aplikācijām ir “lietotne”, kas nāk no vārda “lietošanas programmatūra”, un tad, ja mums ir ziedošanas programmatūra, tad kāpēc lai nebūtu ziedotne? Ļoti maz jaunvārdus izdomā kā kaut kādu burtu kombināciju. Svarīgi, lai cilvēki saprot asociācijās tā nozīmi. Manuprāt, šis vārds skaidri un gaiši pasaka, kas ir šis rīks,” skaidro L. Kukle. Tāpat L. Kukle atzinīgi vērtē ziedotnes novietošanu LU galvenajā ēkā: “Tā ir ļoti laba digitālā platforma, kur cilvēkiem vienkāršā veidā ir iespēja noziedot, ja viņš vēlas. Un tas ir pavisam loģiski, ka cilvēks vēlas un noziedo tieši savai Universitātei, savai Alma Mater. It sevišķi Latvijā, iespējams, vajag to vienkāršo ceļu, jo, esot kam sarežģītam, cilvēks var nesaņemties.” L. Kukle stāsta, ka visi lielie mecenāti, veiksmīgie, bagātie cilvēki pasaulē ir vienmēr ziedojuši savai augstskolai, jo tieši augstskola palīdz cilvēkiem kļūt veiksmīgiem. “Mums ziedošana parasti saistās ar dzīvnieku un trūkumcietēju atbalstu, kas, protams, svētku laikā ir aktuāli, bet tur ir cita pieskaņa, tas vienmēr ir kaut kādā mērā aiz žēlsirdības. Savukārt augstskolai valstī ir jābūt, tai jābūt arvien labākai. Ziedojums augstskolai ir ilglaicīgs risinājums valstij kopumā. Tas ir daudz dziļāk, daudz skaistāk ziedot tieši izglītībai, manuprāt. Mēs ziedojam, lai kaut ko uzlabotu,” stāsta L. Kukle, kura pati ir izmantojusi ziedotnes sniegtās priekšrocības, kā pirmā ziedojot LU Rakstu mājas projektam, kas tiks īstenots Torņkalnā līdz 2022. gadam. Jāpiemin, ka šajā ēkā nākotnē atradīsies arīdzan Humanitāro zinātņu fakultāte (HZF). Savukārt LU HZF Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas Tulkošanas katedras profesore Gunta Ločmele atzīst, ka tālāko jaunvārda iedzīvošanos sabiedrībā noteiks tas, cik daudz to lietos runātāji – ziedotāji, žurnālisti, ražotāji: “Parasti jauni apzīmējumi vajadzīgi jauniem jēdzieniem, šajā gadījumā jaunam objektam - ziedošanas automātam. Autore vēlējusies šo nosaukumu veidot latvisku, nevis paņemt citvalodu vārdu vai izteicienu, vai arī lietot akronīmu, kas būtu vienkāršs pēc formas, bet sarežģīts pēc struktūras. Izveidots jauns atvasinājums, kas katram latviešu valodas pratējam ir viegli saprotams, jo tas pats atklāj savu nozīmi. Turklāt tas labi iederas valodas sistēmā un ir viegli lietojams. Ir ievērots valodas ekonomijas princips, jo vārds arī nav kalkēts no angļu “donation kiosk”.” Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes fonds pateicas ikkatram ziedotājam par atbalstu!