Latvijas Universitātes (LU) Skaitļošanas centrs ir Skaitliskās modelēšanas institūta daļa, kurā datu uzglabāšanas ietilpība palielināta par 160 TB, kas nodrošina iespēju veikt apjomīgākus skaitļošanas uzdevumus. Superdatoru izmantošanas metodes un infrastruktūra kļuvusi pieejamāka gan LU pētniekiem, gan sadarbības partneriem.
“Mēs esam apņēmušies virzīt ideju par nepieciešamās superdatora infrastruktūras nodrošināšanu tādā līmenī, lai LU neatpaliktu spējā pielietot jaunākās skaitļošanas iespējas un varētu turpināt konkurēt starptautiski. Mūsu galvenais uzdevums ir atbalstīt pētniecisko darbu gan zinātnes, gan industrijas vajadzībām. Esam kā tilts, vide, kur pētnieki var sagatavot un testēt skaitļošanas uzdevumus sev vai saviem klientiem, lai vēlāk tos pārnestu tālāk uz lielajiem Eiropas resursiem,” stāsta LU Skaitļošanas centra vadītājs Kārlis Muižnieks.
Veikt uzdevumus 100 līdz 1000 reizes ātrāk nekā uz parastā datora šķiet diezgan pievilcīgs risinājums, tāpēc daudzi LU pētnieki jau izmanto superdatoru. Uz LU Skaitļošanas centra infrastruktūras tiek veikti pētījumi un eksperimentēts ar iespējām, ko sniedz mākslīgā intelekta, lielo datu analīzes un simulāciju risinājumi tādās jomās kā fizika, ekoloģija, ģeogrāfija, medicīna, digitālās humanitārās zinātnes un daudzās citās.
“Mūsu iespējas ir ierobežotas, tāpēc priekšrocības ir LU pētniekiem. Vienlaikus centra lielākā pievienotā vērtība ir sniegt pakalpojumu ekskluzīvi, ar individuālu pieeju katram klientam,” skaidro K. Muižnieks.
Līdz ar augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) jeb superskaitļošanas straujo popularitātes pieaugumu un spēju uzlabot ikdienas dzīvi un procesus, jaudu pieaugums pieprasa ieguldījumus gan cilvēkos, gan infrastruktūrā. Šo uzdevumu palīdz īstenot tādi finansēšanas konkursi kā MikroTik projektu konkurss dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā, ko administrē LU fonds.
LU Skaitļošanas centrs piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, kas ietver augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) risinājumus, virtuālās mašīnas operacionālu uzdevumu veikšanai, datu uzglabāšanu un monitoringu. Šie resursi tiek izmantoti gan akadēmiskiem, gan pētnieku vadītiem projektiem industrijas vajadzībām, lai veicinātu inovācijas un tehnoloģiskos sasniegumus. Servera infrastruktūru var izmantot jebkurš LU darbinieks.