Akadēmiskais centrs
Ar Latvijas Universitātes (LU) fonda un SIA “Mikrotīkls” atbalstu “Latvijas Universitāte” basketbola komandai iegādātas dažādas spēlētāju fizisko spēju testēšanas iekārtas ar mērķi sekot līdzi progresam un veicināt efektīvāku treniņprocesu.
Jaunāko tehnoloģiju izmantošana sporta testēšanā ir sākums ceļā uz sporta nozares attīstīšanu LU un Latvijā kopumā. Analītiska pieeja sportistu sasniegumiem un trūkumiem dod dziļāku izpratni par pieeju treniņprocesiem, kā arī palīdz veidot profesionālu un konkurētspējīgu komandu profesionālajā sportā. Kāda nozīme ir basketbola spēlētāju regulārai testēšanai un kā tas ietekmē ikdienas treniņprocesu, intervijā atklāj “Latvijas Universitāte” basketbola komandas fiziskās sagatavotības treneris Artūrs Paiķis.
Kādas mēriekārtas tika iegādātas?
Ar SIA “Mikrotīkls” un LU fonda atbalstu tika iegādātas vairākas mērierīces sportistu, mūsu gadījumā - basketbolistu, fizisko spēju mērīšanai. Kopskaitā tika iegādātas sešas iekārtas.
Kāds pielietojums ir jaunajām iekārtām?
Pielietojums pavisam vienkāršs - mērīt. Ja kaut kas ir mērāms, tad tas ir pierādāms, analizējams un zināmā mērā koriģējams. Neviens no mums nav perfekts, katram ir īpašības, kuras ir jāuzlabo. Šīs mērierīces dod iespēju individualizēt treniņu procesu un atrast katram piemērotāko pieeju treniņu procesa organizēšanai. Otrs, bet ne mazāk svarīgs pienesums, ir rehabilitācijas procesu uzraudzība. Neaizmirsīsim, ka, lai arī kā to negribētos pieminēt, viena no sporta sastāvdaļām ir traumas. Nevajadzīgi garš rehabilitācijas posms sportā nav vēlams. No otras puses skatoties, pārak īss rehabilitācijas laiks var beigties ar atkārtotu trauma. Šī te fizisko spēju mērīšana ļoti atvieglo kvalitatīva rehabilitācijas procesa organizēšanu.
Kā tiek apkopoti un analizēti iegūtie dati?
Reizi mēnesī mēs organizējam tā saukto lielo testēšanu, kad viss treniņš tiek veltīts tikai testiem. Tiek mērīts izometriskais spēks, ekscentriskais spēks, koncentriskais spēks, horizontāla un vertikāla jauda, kā arī cīpslu iestiepuma - saraušanās cikls un sprinta raksturojošie lielumi. Rezultātu diapazons - kurš rezultāts ir labs, kurš slikts - ir pamatots uz iepriekš pasaulē veiktiem pētījumiem. Šo rezultātu apkopojums tiek reģistrēts programmā, kurā iespējams vērot uzrādīto darbu vai nedarbu dinamiku. Kad rezultāti apkopoti un reģistrēti, tie tiek izsūtīti spēlētājiem. Katram spēlētajam ir iespēja individuāli izrunāt visus mērījumus un to dinamikas tendences. Tas arī ļauj man saprast viņu noguruma pakāpi konkrētajā sezonas posmā.
Kā mēraparāti palīdz sekot līdzi spēlētāju progresam?
Šeit atslēgas vārds ir regularitāte. Ja mēs izmērtītu spēlētaju varēšanu vienu reizi gadā, šī informācija mums neko daudz nedotu. Ir jāsaprot, ka cilvēka fiziskās spējas mainās atkarībā no ļoti daudz dažādiem faktoriem. Sākot ar akūtu nogurumu, kas būtu smagi treniņi iepriekšējā dienā, beidzot ar uz testiem uzvilktiem, jauniem un “neievalkātiem” apaviem. Varbūt tas puika nemaz nav tik vājš, kā mēs viņu izmērījām testu dienā. Varbūt viņš ir slikti gulējis iepriekšējā naktī, jo bija jāpilda skolā vai augstskolā uzdoti mājasdarbi. Varbūt viņš nav paēdis brokastis. Varbūt viņš vienkārši bija satraucies testu dienā, jo viņu testē tikai reizi gadā. Šos visus “varbūt” iespējams maksimāli samazināt, testus veicot regulāri. Tas arī dod lielu ticamību rezultātu patiesumam. Vienmēr būs kāpumi un kritumi, un tas ir tikai normāli. Galvenais uzdevums ir saprast, cik liels kritums ir pieļaujams un kad šis kritums jau ieiet tā saucamajā "sarkanajā zonā".
Cik bieži notiek testi? Kāpēc tieši tik bieži?
Kā jau iepriekš tika minēts, lielā, jeb pilnā testēšana notiek vienu reizi mēnesī. Tas nozīmē, ka viss treniņš tiek veltīts tikai testiem. Mazās jeb integrētās testēšanas notiek vienu līdz trīs reizes nedēļā, atkarīgs no spēļu un treniņu grafika. Tā ir viena testa iekļaušana treniņu procesā, to netraucējot. Cīpslas iestiepuma - saraušanās cikls ir jūtīgs rādītājs, kas atspoguļo spēlētaja neiromuskulāro nogurumu. Vienkāršotā valodā tas nozīmē, cik “svaigas” ir spēlētaja nervu un muskuļu sadarbības spējas. Tāpēc arī šis ir viens no galvenajiem testiem, kuru izmantojam, lai monitorētu sportistu nogurumu.
Kā testu rezultāti ietekmē turpmāko treniņprocesu?
Pēc katras testu rezultātu apkopošanas reizes es veidoju atbilstošu, iespēju robežās individualizētu, svaru treniņu programmu. Nosaukums “svaru treniņi”, izklausās pēc svarcelšanas treniņiem, taču tā nebūt nav. Katrā sezonas posmā ir savi uzdevumi, kas jāizpilda svaru zālē. Tas nenozīmē, ka obligāti ir jācilā smagi svaru stieņi. Ir brīži, kad pildām tikai uzdevumus ar minimālu vai pat bez apsmagojuma un ar mazu jaudu, jo nepieciešams noņemt slodzi no saišu - locītavu sistēmas. Arī basketbola treniņu intensitāte tiek koriģēta, atbilstoši noteiktajiem mērķiem un spēlētaju fiziskajam stāvoklim.
Svarīgākais iemesls, kāpēc komandai jāveic testi?
Zinātnes sasaiste ar sportu un otrādi - sporta sasaiste ar zinātni. Mums, kā universitates komandai, būtu grēks neveidot treniņu procesu, kas ir balstīts uz zinātniski pierādītām metodēm. Tas arī ir iemesls, kāpēc tika ieviesta regulāra spēlētāju testēšana.
Viens no dzinuļiem, protams, bija nosacīti savtīgs mērķis - es gribēju praktiski iemācīties efektīvi strādat ar komandu. Viena lieta ir lekcijās paskatīties un pamēģināt kādu notestēt, pavisam cita lieta ir šo testēšanu regulāri saorganizēt, lai tā būtu kvalitatīva, jēgpilna un iekļautos kopēja treniņu procesā, kā arī spēt atrast sakarības un iegūtos rezultātus mērķtiecīgi izmantot. Ar SIA “Mikrotīkls” un LU fonda atbalstu iegādātās ierīces ir bijušas par pamatu mana maģistra darba izstrādei, kā arī nesen publicēšanai ticis apstiprināts zinātniskais raksts, kas šī gada novembra beigās, tiks prezentēts sporta zinātnes konforencē Portugālē. Un šī ir ļoti svarīga lieta, ko es gribu pavēstīt mūsu lielajai LU saimei. Mums ir iespēja attīstīt zinātni daudz virzienos - pedagoģijas, psiholoģijas, sporta zinātnes un citās jomās.
Otrs un galvenais iemesls ir maksimāli kvalitatīva treniņu procesa nodrošināšana mūsu basketbolistiem. Tas, ka mēs esam studentu komanda, netraucē mums veidot apkārtējo vidi kā profesionālai komandai. Nav liela māksla savākties un uzspēlēt basketbolu, taču savākties un pamatoti trenējoties spēlēt basketbolu, tas jau ir sarežģītāk.
Kādas vēl mērierīces vēlētos nākotnē iegādāties?
Gaidot nākamo projektu pieteikumu konkursa sākumu, man jau ir idejas, kā monitorēt spēlētājus vēl precīzāk - analizejot treniņā veiktās kustības un sirds noslodzi treniņa laikā. Tas jau būtu jauns līmenis - kustību analīzes un sirdsdarbības tendenču datu ieguve visas basketbola sezonas garumā.
Par LU fondu: Latvijas Universitātes fonds dibināts 2004. gadā ar mērķi veicināt sadarbību ar Latvijas Universitātes esošajiem un potenciālajiem mecenātiem un sadarbības partneriem. Fonds ir izveidots, lai piesaistītu finansējumu un sniegtu atbalstu LU izcilākajiem studentiem, pētniekiem un viņu vadītajiem projektiem un pētījumiem, veicinātu modernas mācību vides izveidi, kā arī nodrošinātu Latvijas Universitātes ēku būvi un rekonstrukciju. Investējot Latvijas nākotnē, LU fonds strādā, lai stiprinātu Universitātes saikni ar sabiedrību un veicinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu akadēmiskās vides attīstību Latvijā.
