Kintija Auziņa – pirmā Kurta Hāgena stipendijas ieguvēja

Kintija Auziņa, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas maģistra studiju programmas 1. kursa studente, ir mecenāta Kurta Hāgena pirmā stipendiāte. Viņa aprīlī devās studēt uz Tībingenes Universitāti, lai pēc iespējas kvalitatīvāk un pilnīgāk iedziļinātos Imanuela Kanta studijās.

Pastāsti, kā tu pieteicies šai stipendijai, kā izvēlējies universitāti, uz kuru doties?

Savu bakalaura studiju noslēgumā darbu pamatā izstrādāju Vācijā, Tībingenes Universitātē (Eberhard Karls Universität Tübingen), kurā vienu semestri pavadīju Erasmus apmaiņas programmas ietvaros, tāpēc bija skaidrs, ka pilnvērtīgāka maģistra darba izstrādei būtu vēlams vēlreiz doties uz šo universitāti.

LU mājaslapā pamanīju, ka ir izsludināta pieteikšanās mecenāta Kurta Hāgena stipendijai, kas dod iespēju studēt kādā no Vācijas universitātēm. Izlasīju, kādas prasības tiek izvirzītas pretendentiem, un nolēmu pieteikties.

Kādas iespējas tev paver šī stipendija?

Stipendija dod man iespēju dzīvot un studēt Vācijā, tā sedz arī visus finansiālos izdevumus, kas saistīti ar kopmītņu īri, transportu, studiju materiāliem, zinātniskās literatūras iegādi.

Kā tu izdomāji studēt filozofiju?

Skolas laikā man padevās daudzi mācību priekšmeti. Nekad nevarēju izcelt vienu īpašu jomu, kura man būtu īpaši tuva. Ja kaut kam pieķēros un ja priekšmetu pasniedza labs mācībspēks, tad vienmēr viss izdevās. Tāpēc jautājums par studijām bija sarežģīts. Ko studēt? Zināju tikai vienu – noteikti došos uz Latvijas Universitāti.

Tieši vidusskolā, kaut arī ļoti vispārīgi, tika pasniegta filozofija kā mācību priekšmets. Sāku ar Platona dialogiem. Tie uzrunāja. Tas man bija kaut kas pavisam jauns – platoniskās domas virzība, uzvedinoši jautājumi, pretrunu uzrādīšana. Radās vēlme būt vidē, kurā runā, diskutē par šādiem tekstiem, jo sapratu, ka tajos slēpjas kas vairāk par to, ko spēju tajā laikā izlasīt un aptvert. Tāpēc nolēmu studēt filozofijas programmā. Tajā brīdī vēl nedomāju pār tālākām karjeras iespējām, jo biju pārliecināta, ka šīs zināšanas noderēs ikvienā jomā un situācijā.

Un kā ir tagad, vai uzskati ir mainījušies?

Pamatā nav mainījušies. Tas, ka ieguvu šo stipendiju, kārtējo reizi apliecina, ka filozofija kā akadēmiskā disciplīna tiek novērtēta.

Kā un kāpēc tev radās interese tieši par Kanta studijām?

Interese par Kantu vienkārši rodas, jo tas ir viens no domātājiem, uz kuru ļoti bieži atsaucas, par kuru diskutē ne tikai pie mums Latvijā, bet arī daudzās pasaules valstīs. Aktīva Kanta filozofijas pētniecība norisinās, protams, Vācijā, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citviet pasaulē. Šī filozofa aktualitāti nevar nepamanīt, studējot filozofiju. Tāpēc šī interese.

Tomēr, tā kā filozofija ir darbs ar tekstiem, ļoti būtisks nosacījums ir spēja strādāt ar tekstiem oriģinālvalodā. Vācu valodas zināšanas man ir, tomēr pirmos bakalaura studiju semestrus īsti neuzdrošinājos padziļināti ielūkoties Kanta tekstos, jo līdz Kantam filozofijas studijās jānonāk, sākot no antīkās filozofijas, cauri viduslaiku, renesanses filozofijai…

Pievērsties Kanta filozofijai mani pamudināja mans darba vadītājs profesors Igors Šuvajevs. No tā brīža sāku izstrādāt bakalaura studiju noslēguma darbu, un tagad jau aizsākts maģistra programmas noslēguma darbs.

Kāpēc, tavuprāt, Kanta studijas pašlaik ir aktuālas?

Šis ir jautājums, uz kuru atbilde var izvērsties ļoti plaša. Ir sastādīts 400 lappušu apjomīgs rakstu krājums “Kāpēc Kants šodien?” (Warum Kant heute?) Pieturēšos pie tēzes, ka šis filozofs raksta par lietām, kas ir bijušas aktuālas viņa laikā un savu nozīmību nav zaudējušas arī mūsdienās. Kanta filozofija cenšas atbildēt uz jautājumiem: ko es varu zināt? Kas man jādara? Uz ko es drīkstu cerēt? Kas ir cilvēks?

Kants pievēršas jautājumiem par izziņu, tam, ko cilvēks kā galīga, ar prātu apveltīta būtne spēj vai nespēj izzināt. Uz jautājumu “Kas man jādara?” atbilde tiek sniegta Kanta pamantotās ētikas ietvaros. Kantam arī ir kas sakāms par gaumes spriedumu, estētiku. Uzskatāmi redzams, ka jautājumi ir visnotaļ aktuāli arī šodien.

Kāda vide ir Tībingenes Universitātē?

Tībingene ir viena no senākajām Vācijas universitāšu pilsētiņām. Tur viss ir sakārtots atbilstoši studiju vajadzībām – brīnišķīga bibliotēka, teicami darbojas studentu serviss, ir augsta līmeņa mācībspēki, bezmaksas iespējas apmeklēt dažādu līmeņu valodas kursus: vācu, angļu, krievu, spāņu, franču u.c.

Tāpat Universitāte piedāvā bezmaksas praktiskas ievirzes kursus: komunikācijas, izdevējdarbības, datorprogrammēšanas, sabiedrisko attiecību jomā un daudzās citās nozarēs. Šādi kursi ir ļoti apmeklēti un noris augstā līmenī. Viss kopumā rada labvēlīgu vidi studijām, tāpēc uz šo Universitāti apgūt pilna laika studijas dodas ne tikai daudz vācu, bet arī ārvalstu studentu.

Vācijā universitātēs nonāk tikai noteikta daļa skolēnu – tie, kuri ir absolvējuši ģimnāziju, turklāt diploma vidējai atzīmei ir jābūt gluži vai teicamai. Līdz ar to Vācijā ļoti liela uzmanība, kā arī līdzekļu tiek veltīti universitāšu kvalitātes un prestiža celšanai.

Ko ir iespējams gūt, dodoties studēt uz citu valsti, kā šādas studijas var pilnveidot un attīstīt personību?

Tā, pirmkārt, ir starptautiska pieredze: iespēja studēt svešvalodā, sazināties ar ārvalstu studentiem, mācībspēkiem, iepazīt citas kultūras. Tas viss bagātina un padara skatījumu uz pasauli daudz krāsaināku. Otrkārt, viss ir atkarīgs no tā, ko konkrētā ārvalstu universitāte spēj piedāvāt noteiktā disciplīnā, jo katrai universitātei ir savas prioritātes.

Ko tu novēlētu studentiem, kas dodas apmaiņas studijās?

Veiksmi un izdošanos. Tā ir nenovērtējama pieredze studiju laikā.

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.