MĒNEŠA MECENĀTS. Sidnejietis Timermanis veicina tautsaimniecības uzplaukumu

Timermaņu dzimta cēlusies no Zemgalē – Dobeles apriņķa Vircavā. Gogas tēvs Roberts Dāvīds Timermanis (1909-1945) dzimis kā jaunākais dēls trīs bērnu ģimenē. Dāvīds mija gredzenus ar Valiju Vilensoni (1912-2006), un ģimenē piedzima dēls Eigits Dāvis jeb Goga (1935) un meita Ivonna Aija (1936). Viņu agrās bērnības atmiņas ir gaišas un priecīgas, augot siltā ģimenes gaisotnē Pārdaugavā. Diemžēl arī jauno Timermaņu ģimeni skāra kara sekas, un 1944. gadā Valija ar abiem bērniem devās bēgļu gaitās, līdz nokļuva Austrālijā. “Man ir nožēla, ka man nebija iespējas uzaugt Latvijā, bet karš ir nežēlīgs!” tā Goga.

Pērtā, Austrālijā, Goga sāka veidot savu jauno dzīvi, salaulājoties ar Ansie van Halteren (1942), ģimenē piedzima Jānis Dāvis (1964) un Daina Sjūzana (1966). Bērni ir auguši latviskā garā, un gluži tāpat kā vectēvs Austrālijā ieguvuši augstāko izglītību ekonomikas nozarē. Pirmā laulība izira.

Jau vēlāk, 1982. gadā, Goga Honkongā salaulājās ar Rīgā dzimušo Māru Liberts (1944), kura turp atbrauca uz pāris gadiem vadīt skaistumkopšanas salonu. Šobrīd abi saticīgi mitinās Sidnejā, lēnām turpina ikdienas dzīvi, krāj vasaras un apbrīno augam savu jauno paaudzi.

Timermaņi – piloti un cīnītāji

Būt lidotājam – tas Gogam ir asinīs. Arī viņa tēvs Roberts Dāvīds Timmermanis (1909-1945), kas strādājis Aviācijas pulkā, vēlāk sekmīgi vadījis Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības veidošanu un darbību, bet krita cīņā, kad dēlam bija vien 10 gadu. Tādēļ mazais Goga jau kopš bērnības bijis tuvumā lidmašīnām un lidlaukiem. Vēlāk viņš savas dzīves laikā pavadījis lidojumā tūkstošiem stundu, iesākumā strādājot par aviācijas mehāniķi, taču vēlāk – par borta inženieri. Timermanis bija pirmais māceklis, kurš nebija Austrālijas pavalstnieks.

Gogu raksturo pozitīvs skats uz dzīvi un nerimtīga enerģija – viņš ir Sidnejas Latviešu biedrības mūža biedrs, savus talantus ieguldījis Sidnejas Latviešu Sv. Jāņa draudzē un Sidnejas Latviešu vīru korī. Viņa sadarbība ar LU fondu aizsākās 2009. gadā, atbalstot stipendijas programmu “Ceļamaize” un vēlāk jau arī ar Austrālijas latviešu apvienības “Timermanis un Vējiņš” grāmatu dāvinājumiem Latvijas Universitātei.

2020. gada sākumā tiks atvērta grāmata "Latviešu karavīra stāsts: Roberts Dāvīds Timermanis (1909-1945)", kas vēstīs par Gogas tēva gaitām un ieguldījumu cīņā par brīvu dzimteni. Jau kopš neatkarības atjaunošanas Goga veicinājis militāra satura grāmatu izdošanu, dāvinājis tās skolām, bibliotēkām, armijas iestādēm un diplomātiskām pārstāvniecībām.

Mecenāts uzsver, ka “augstākā izglītība ir nepieciešama un nozīmīga, lai sagatavotu jaunos cilvēkus, kas būs nākamie valsts, sabiedrības, saimniecības un izglītības darbinieki un vadītāji. Valsts var segt tikai daļu no šīm izmaksām, un tā tautai jānāk palīgā, dodot iespēju šo studentu skaitu pavairot, turpināt tālākas studijas.”

Attēli: Gogas vecāki – Dāvīds un Valija Timermaņi 1938. gadā un Dāvīds Timermanis 1932. gada oktobrī, dienējot Aviācijas pulkā. Foto no Eigita D. Timermaņa privātā arhīva.

Palīdzēt kādam kalnā kāpējam

Mecenāts savu altruistisko dabu ir pierādījis ar dāsniem darbiem. 2012. gada nogalē LU fonds dāvinājumā no Gogas saņēma trīs zemes īpašumus, no kuru nestajiem augļiem tiek sniegts atbalsts izciliem studentiem, kas veic tautsaimniecībai nozīmīgus pētījumus. Pirmās Timermaņa stipendijas konkurētspējas pētījumiem sociālajās zinātnēs piešķirtas 2017. gadā. Atbalstu līdz šim ir saņēmuši pieci LU sociālo zinātņu doktoranti vai doktora grāda pretendenti no LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) – Madara Apsalone, Ieva Pūķe, Kristīne Petrovska un Ilgvars Rukers, kā arī Laura Kadile no LU Juridiskās fakultātes (JF).  

Vairākkārtējā stipendiāte Mg.oec. Madara Apsalone iepazīstina ar savu veikumu, ko veiksmīgi izdarījusi, pateicoties mecenāta atbalstam: “2017. gadā ar Eigita Dāvja Timermaņa stipendijas atbalstu veicu plašu pētījumu, aptaujājot vairāk nekā 600 mazos un vidējos uzņēmumus Latvijā, apzinot un analizējot organizācijas kultūras un zināšanu pārvaldības procesu lomu organizatorisko inovāciju norisē, izstrādājot konceptuālu modeli šīs ietekmes raksturošanai, kā arī novērtējot organizatorisko inovāciju pienesumu uzņēmumu inovētspējas un konkurētspējas veicināšanā. Pētījuma rezultāti tika publicēti un prezentēti vairākās starptautiskās zinātniskās konferencēs ārvalstīs, kā arī pārrunāti ar uzņēmējiem tematiskā seminārā sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.”

Ar piederību un uzticību Latvijas Universitātei

Pēc LU fonda aicinājuma 2018. gadā Timermanis piekrita novirzīt 3 500 eiro LU Absolventu takas izveidei LU Botāniskajā dārzā. Šis ziedojums veltīts viņa vecāku kā LU absolventu piemiņai. “Mana vēlēšanās atbalstīt LU saistās ar to, ka mans tēvs absolvēja LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāties Tautsaimniecības nodaļu, bet mana mammīte – LU Dabaszinātņu fakultāti, kurā arī pēc beigšanas strādāja kādu laiku. Karš neļāva viņiem turpināt celt Latviju. Ar savu atbalstu es vēlos dot citiem to iespēju turpināt, jo man Latvija ir bijusi dārga no pašām jaunības dienām,” tā stāsta Goga. Tēvs Dāvīds darbojās arī studentu korporācijā “Tervetia”.

“Mans vēlējums jaunajiem pētniekiem ir nepagurt, nepazaudēt ceļu. Jūsu darba pūles ir tieši tās, kas pacels labklājību mūsu Latvijā, šinī ļoti sarežģītajā, daudzām pārmaiņām pilnajā laika posmā,” tā mecenāts Timermanis.

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.