Akadēmiskais centrs
Latviešu zinātniskās ekspedīcijas laikā pētījumu bāze būs Ukrainai piederošā Vernadska polārstacija, kas atrodas uz Galindesas salas netālu no Antarktīdas pussalas. Parasti Antarktīdā uzturas ap 1 000 cilvēku, kuri strādā zinātniskajās stacijās. 98% no Antartīdas teritorijas sedz sniega sega, kuras maksimālasi biezums ir pat līdz 4,7km. Jāatzīst, ka Antarktīdā šobrīd ir vasaras nogale, un temperatūra tur svārstās no 0 līdz -5oC, taču trīs latviešu pētnieku komanda – Māris Krievāns, Kristaps Lamsters un Jānis Karušs – ir devusies turp ne tikai savā, bet arī Latvijas mēroga pirmajā glaciālģeoloģiskajā ekspedīcijā, lai pētītu Antarktīdas ledājus un iežus. “Tas ir mūsu solis uz priekšu sadarbībā ar citiem pētniekiem, jo tā ir LU ģeologu pirmā eskpedīcija uz Antarktīdu, līdz ar to mūsu kolēģi ārzemēs uzzinās par Latvijas pētniekiem caur publikācijām un konferencēm un varēs rēķināties ar to, ka arī mēs varam pētīt un izdarīt to kvalitatīvi,” par galvenajiem ekspedīcijas ieguvumiem stāsta tās vadītājs M.Krievāns. "Galvenais ir būt morāli sagatavotam," preses konferencē atzina viens no ekspedīcijas dalībniekiem J. Karušs, runājot par ekspedīciju. Zinātnieki Antarktīdā pavadīs vienu līdz divus mēnešus.
“Ja runājam par Latvijas polāro pētījumu vēsturi, atsevišķi cilvēki jau ir piedalījušies ekspedīcijās, piemēram, 19.gs. 30.gados Leonīds Slaucītājs ir piedalījies un pat vadījis ekspedīcijas Antarktīdā, kā arī bijis profesors Argentīnas Universitātē,” stāsta K.Lamsters. Līdz šim LU pētnieki šajā sastāvā ir īstenojuši ekspedīcijas uz Grenlandi un Islandi, kas bija sava veida sagatavošanās posms šai ekspedīcijai uz Antarktīdu. Tajās bija iespēja iepriekš nostestēt iekārtas un saprast, kā tās darbojas skarbos apstākļos un kas būtu papildus jāņem vērā, ar tām strādājot. Tāpat līdz šim jau ir ievākti ļoti daudzi dažādi paraugi ar zinātniekiem gan no Latvijas Universitātes, gan no ārzemēm, lai kopīgi tos analizētu.
J.Karušs pastāsta par ekspedīcijas virsuzdevumu: “Galvenais ekspedīcijas mērķis ir pētīt mazos salu ledājus. Tieši mazie ledāji varētu būt pirmie, kas signalizē par būtiskām klimata izmaiņām, un, monitorējot tos, mēs varam daudz vairāk pateikt, kā daba mainās.” Zinātniskās ekspedīcijas laikā tiks mērīta globālās sasilšanas ietekme uz ledus segu, kā arī ievākti paraugi, ko citi pētnieki varēs analizēt vēl vairākus gadus. Tur zinātnieki ar drona un radaru palīdzību veidos 3D ledāju modeļus. Līdzi ir paņemti vairāk kā 300kg pārtikas un aprīkojuma, turklāt ar to grūtības nebeidzas, jo pētnieki plāno doties vairāku dienu garās ekspedīcijās pa līdz šim neizpētītiem ledājiem. Tiks ievākta ne tikai informācija saviem pētījumiem, bet arī tiks vesti mājup iežu, augsnes, ledus, kukaiņu un mikroorganismu paraugi. Tā kā Antarktīda ir maz izpētīta, mūsu zinātniekiem ir salīdzinoši lielas iespējas atklāt kādu jaunu mikroorganismu sugu, tāpat ir liela iespēja atrast kādu akmeni no Mēness.
Līdz 13.februārim Latvijas Universitātes Dabas mājā, 2.stāvā, iespējams apskatīt latviešu ģeologiem veltītu foto izstādi, kura tapusi sadarbība ar radošo risinājumu aģentūru “Tribe”.
Ekspedīciju atbalsta Latvijas Universitātes fonds (SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējums), SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate””, SIA “Spectre Latvia”, veikals “Ceļotājs”, radošo risinājumu aģentūra SIA “Tribe”, SIA “Master Foto”. Pētījums līdzfinansēts no ERAF projekta Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/118
 Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki devušies ceļā uz Antarktīdu, lai veiktu ledāju pētījumus un attīstītu polāro pētījumu jomu Latvijā. Ekspedīcija norisinās, pateicoties SIA “Mikrotīkls” ziedojumam, ko administrē LU fonds, kā arī pateicoties citu mecenātu atbalstam.){kind=link}