Bezmaksas lekcijās vidusskolēniem - LU jauno zinātnieku pieredzes stāsti!

Latvijas Universitātes (LU) doktoranti un pētnieki īsteno pētniecības projektus dažādās dabaszinātņu un medicīnas un dzīvības zinātņu nozarēs – fizikā, ķīmijā, medicīnā, bioloģijā, ģeogrāfijā un citās, kā arī, pateicoties mecenāta SIA “Mikrotīkls” atbalstam, LU notiek darbs pie jauniem, inovatīviem risinājumiem. LU zinātnieki ir arī gatavi dalīties ar saviem atklājumiem un pieredzes stāstiem vidusskolu vecākajās klasēs. Tāpēc aicinām Rīgas vidusskolas un ģimnāzijas pieteikties LU pētnieku vieslekcijām, rakstot uz fonds@fonds.lv.

Vieslekciju laikā LU pētnieki izstāstīs par īstenoto projektu, kā arī par stipendiju iespējām, uzsākot studijas LU.

Iespējamās vieslekciju tēmas:

• Superdators. Izmantojot superdatoru, var ne tikai atklāt melnos caurumus kosmosā, bet arī veidot jaunas zāles, prognozēt klimata pārmaiņas vai arī vienkārši veidot filmas. Lekcijas laikā varēs uzzināt kā superdatora simulācijas, mākslīgais intelekts un mākoņskaitļošana ietekmē mūsu ikdienu un kā par tiem domāt, lai tie būtu noderīgi ikvienam.

Lektors: Kārlis Muižnieks – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Skaitliskās modelēšanas institūts, zinātniskais asistents.

• Audzēju pētījumi, izmantojot Zebrzivtiņas. Zebrzivtiņu modeļus izmanto, lai pētītu slimību attīstību, audu dzīšanu un reģenerāciju, kā arī, lai novērtētu zāļu efektivitāti. Lekcijas laikā mēģināsim saprast, kas ir personalizēta medicīna un kā pētnieki ar zebrzivtiņu palīdzību varētu palīdzēt ārstiem izvēlēties īstās pretvēža zāles.

Lektors: Vadims Parfejevs – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte, vadošais pētnieks.

• Nanomateriāli un to pielietojums. Kas ir nanomateriāli, kā tos iegūst, kā var izmantot zinātnē?

• Gaisma ikdienā un zinātnē. Kā zinātnē pielieto gaismu un elektromagnētisku starojumu? Kas ir mikroviļņu, ultravioletais un rentgenstarojums? Kāpēc daži materiāli tumsā spīd?

Lektore: Miļena Dile – LU Dabaszinātņu (fizika, mehānika un astronomija) doktora studiju programmas 2. gada studente.

• Kā kļūt par vēža pētnieku? Jaunās zinātnieces pieredzes stāsts.

Lektore: Ksenija Korotkaja – LU Bioloģijas doktora studiju 3. kursa studente.

• Kas ir kognitīvās zinātnes? Tās pēta uztveres, izziņas, emociju, apziņas, valodas, domāšanas un problēmrisināšanas procesus un to savstarpējo mijiedarbību. Kognitīvo zinātņu pētījumu rezultāti un atziņas ir nozīmīgas dažādu citu jomu speciālistiem, piemēram, datorzinātņu, medicīnas, psiholoģijas, izglītības zinātņu, aizsardzības u. c., tādējādi tiek veidoti daudzi starpdisciplināri pētījumu projekti.

Lektori: Solvita Umbraško / Līga Zariņa / Jurģis Šķilters – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorija, vadošie pētnieki.

• Garā Covid-19 mehānismi, kas tiek pētīti ar modernām molekulārās bioloģijas tehnoloģijām.. Ir pieņemts domāt, ka infekcijas var būt tikai akūtas (piemēram, gripas vai rota vīrusu infekcijas) vai hroniskas (piemēram, HIV vai cilvēka papilomas vīrusa infekcijas), taču šī paradigma mainās, un arvien biežāk un plašāk tiek aprakstīti tā saucamie post-akūto infekciju sindromi, pie kuriem pieder arī garais Covid-19.

Lektore: Laura Ansone – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, pētniece.

• Augu un mikrobu mijiedarbības pētījumi Latvijā un visā pasaulē.

Lektors: Zigmunds Orlovskis – LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte, Augu fizioloģijas katedra, docents.