Jana Kolbina

Studē: LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, sākumizglītības skolotājs.
Hobiji: Literatūra, teātris, teātra sports, koris, žurnālistika, klavierspēle, brīvprātīgais darbs.
Raksturo: Pozitīva, radoša, atvērta visam jaunajam, ļoti prasīga pret sevi, sapņotāja, kas tic, ka kādudien cilvēku smaidi spēs uzveikt pasaules naidu.
Moto: „Dari to, ko vēlies, jo vienalga Tevi nosodīs, lai ko Tu arī nedarītu.” (Džonijs Deps).

Jana Kolbina 2013./2014.ak. gadā ieguvusi Salaspils novada pašvaldības stipendiju. Par sevi stāsta:

„Man patīk darīt, iesaistīties, palīdzēt, meklēt jauno un jauno, tādējādi nokļūstot arvien citos horizontos. Augstskolas izvēle man bija ļoti grūts uzdevums. Vienubrīd domāju, ka braukšu studēt uz ārzemēm, bet tad sapratu: nē! Vīgriežu vāli, stārķi un mellenes – smaržo pēc laimes un dzimtenes. Vien iedomājoties par to, ka būtu jābrauc prom, palika skumji, tāpēc es par savu augstāko mērķi izvirzīju iespēju būt kvalificēts izvēlētās jomas speciālists, kas ir Latvijas nākotnes vārda nesējs. Atlika vien izvēlēties studiju virzienu. Bija daudz un dažādi varianti, bija sapņi. Tagad ir arī reāls ceļš, kura durvis pati pavēru.

Mācījos Salaspils 1. vidusskolā, skolā, kur strādā vienreizēji skolotāji, starp mums izveidojās tāda īpaša saikne, kas balstīta uz pretimnākšanu, izpratni un vēlmi palīdzēt, gan apgūstot mācību vielu, gan vienkārši dodot padomus par jeb ko. Man bija fantastiska klases audzinātāja, kas arī bija iniciatore manam pieteikumam stipendijai. No viņas es vēl joprojām ļoti daudz mācos, skatos uz viņu un domāju, cik es tomēr esmu laimīga, ka mūsu ceļiem bija lemts krustoties.

Iespējams, nekad nebūšu izcila matemātikas, fizikas, ģeogrāfijas vai valodas skolotāja, bet es ļoti vēlos, lai bērni šodien ir mazlietiņ labestīgāki un iejūtīgāki. To laikam nevar iemācīt, bet ceru, ka kopā mums izdosies iemācīties redzēt, dzirdēt, saprast un domāt līdzi notiekošajam.”