Pauls Kauķis ir Kristapa Morberga stipendijas ieguvējs 2023./2024. akad. gadā.
Iepazīsti Paulu!
1. Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?
Nemanāmi manī sajaukušās divas puses – Rīgas buržujs un vienkāršs lauku cilvēks – ar šādām heterohromiskām acīm arī skatos uz pasauli. Taču šīs personības galējības vieno mana vēlme mācīties, pētīt un saprast pasauli, kas ieskauj, tāpēc heterohromiskas ir arī manas intereses; ar bioloģiju vien pasauli izskaidrot nevar. Mīlu mākslu, mīlu zinātni, literatūru, filozofiju un visvairāk mīlu līdzcilvēkus. Parasti to visu arī jaucu kopā vienā lielā Poloka gleznā, ko klāju pār dienām. Tur zinātne nejauši ieslīd rakstītajā dzejā, un māksla palīdz atrisināt problēmas, rast skaidrojumus laboratorijā atklātajam.
Līdz šim lielāko lepnumu pašam rada spēja neciklēties vienā ritenī, bet agrā vecumā radīt un publicēt zinātnisko literatūru biomedicīnā, bet neaizmirst par pārējām mīlām un tikt arī aicinātam savu dzejisko literatūru lasīt pulkiem cilvēku.
2. Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana?
Savu dzīves mērķi un sapni par zināšanu audzēšanu nekad neaizmirstu, taču dažkārt ikdiena stājas ceļā. Stipendijas iegūšana man ļauj vairāk laika veltīt zināšanām, veltīt to studijām, ne finanšu nodrošināšanai. Augstskolā esmu tikai zināšanām, un stipendija man dod iespēju pilnībā pievērsties mērķim.
3. Kāda ir tava dzīves misija, sūtība?
Personība mainās, taču prāta kaktos nepamesta mētājas pārliecība, ko skaisti nosaucis Marks Vonnegūts: “Mēs visi esam te, lai palīdzētu cits citam tikt šim – lai kas tas arī būtu – cauri”. Es ticu skaistajam. Un redzu, kā indivīds to var vairot – tā arī ir mana sūtība.
4. Kādu grāmatu (-as) tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?
Lasiet dzeju, tā studentiem pieejamos apmēros ļauj paplašināt redzesloku caur citu cilvēku perspektīvu; protams, lasiet klasiķus, bet neaizmirstiet paskatīties arī uz to, kā pasaule mainījusies – lasiet Ingu Pizāni un Aivaru Eipuru, Tomu Treibergu un Ivaru Šteinbergu. Šie autori man pēdējā gada laikā bijuši svarīgākie, bet ir taču vēl un vēl.
Apzinos, ka studenta steigā laika grāmatai ir maz, tāpēc ieteikšu dažus stāstus. Francs Kafka ir brīnišķīgs stāstu autors – mīlu tumsnējo distopiju. Bet prasmīgu autoru tālu nav jāmeklē, jo mums pašiem ir ģeniālais Alberts Bels. Lasiet viņa stāstus un apbrīnojiet, ko cilvēks spēj izdarīt ar valodu
5. Kādu kinofilmu (-as) tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?
Esmu redzējis pārāk maz filmu, lai spētu ko skaistu ieteikt, un seriāliem arī neatliek laika. Bet labprāt stipendiātu uzmanību vērstu cilvēkam vietnē Youtube, kas veido dokumentālas filmas par mākslu un māksliniekiem: “Blind Dweller”. Īpaši iesaku filmas par Frānsisu Bēkonu.
6. Kāds ir tavs dzīves sauklis?
Ziniet, pirms gada būtu teicis “izaugsme”, taču vairs necenšos augt augšup, bet gan uz sāniem – augt citiem. Laikam izaugu. Un tagad mans dzīves sauklis kļuvis “mīlestība”.