Linda Mežmale
Linda Mežmale studē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes doktora studiju programmā “Medicīna un farmācija”.
Pētījums: Izelpas gaistošo marķieru izvērtēšana kuņģa vēža skrīningam.
Mūsdienās mirstība kuņģa vēža dēļ joprojām ir augsta. Katru gadu pasaulē tiek diagnosticēts miljons jaunu kuņģa vēža gadījumu, un vairums no tiem tiek atklāti progresējošā stadijā, kad pilnīga izārstēšana nav iespējama.
Agrīna vēža diagnostika spēj uzlabot audzēja ārstēšanas prognozi, jo ievērojamam pacientu skaitam ir iespējama pilnīga remisija. Tomēr mūsdienās joprojām trūkst mazinvazīva, precīza, ērta un lēta skrīnga testa kuņģa vēzim un pašreizējais pētījums ir solis virzienā uz šāda instrumenta izstrādi.
Gaistošo organisko savienojumu (GOS) noteikšana izelpā ir daudzsološa savas neinvazitātes dēļ. Šī nozare strauji attīstās, tomēr tā vēl joprojām ir nepietiekami izpētīta dažādu slimību, tostarp vēža un pirmsvēža stāvokļu noteikšanai. GOS noteikšanas metode varētu tikt potenciāli izmantota vēža skrīningam, t.i. audzēju noteikšanai agrīnās stadijās veseliem indivīdiem bez sūdzībām.
Ierosinātās pieejas pamatā ir tas, ka GOS, kas atrodas cilvēka elpā, ir saistīti ar īpašiem vielmaiņas procesiem un slimībām. Elpošanas testa metodes pamatojums balstās uz faktu, ka cilvēka volatoloms izpauž atšķirīgas un tūlītējas pārmaiņas, kad rodas patoloģiski procesi, kas maina ķermeņa bioķīmiju.
Pastāv divas atšķirīgas pieejas GOS noteikšanai. Par "zelta standartu" tiek uzskatīta gāzu hromatogrāfija, kas saistīta ar masas spektrometriju; šī metode ļauj identificēt konkrētas vielas izelpā, tomēr tā ir dārga un darbietilpīga, kā arī paraugu sagatavošanas paņēmiens ir laikietilpīgs, un tam ir vajadzīgi labi apmācīti, pieredzējuši operatori. Otra pieeja ir sensoru tehnoloģiju pielietojums ar modeļa atpazīšanu. Šī metode neļauj identificēt vielas, bet ļauj viegli izveidot īpašu konkrētas slimības modeli jeb "elektronisko degunu", kuru var izmantot arī konkrētas slimības meklējumos.
Esošā pētījuma mērķis ir noteikt un izstrādāt GOS koncepciju, kura potenciāli būtu pielietojama kuņģa vēža skrīningam, kā arī izvērtēt sensoru izmantošanas iespējas kā jaunu skrīninga rīku.
Pētījuma rezultāti sniegs iespēju labāk izprast izelpoto GOS bioloģisko fonu kuņģa vēža slimniekiem un atvieglot tādu tehnoloģiju attīstību, kas ar izelpota gaisa parauga palīdzību varēs noteikt slimību un tās prekurosus.