Tomass Stepiņš

Kristapa Morberga stipendijas ieguvējs 2020./2021. akad. gadā.

 

Iepazīsti Tomasu!

1.Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Par paša talantiem un sasniegumiem ir gana grūti un nepatīkami runāt. Starp sasniegumiem varu minēt dažas publikācijas gan interneta portālos/blogos, kā arī pāris žurnālos, piemēram, “Jaunā Gaita”, vairākas veiksmīgas dalības dažādās olimpiādēs skolas laikā, un noteikti arī stipendijas “Ceļamaize” iegūšana. Mani pašu ļoti priecēja manis un mana kursabiedra organizētā ievadnedēļā jaunajiem filosofijas studentiem. Šķiet, ka tie sasniegumi, kas man pašam šobrīd šķiet visnozīmīgākie, no malas izskatās ne tik nopietni, piemēram, veiksmīga konkrētu eseju vai referātu rakstīšana, vai varbūt labs pienesums kādā seminārā.

Attiecībā uz talantu – to, protams, pašam grūti noteikt, tomēr liekas, ka protu labi rast kopsakarības tur, kur tās nav eksplicīti paustas.

 

2.Kādas ir Tavas pētnieciskās intereses?

Atbilde uz šo jautājumu jāsniedz negribīgā manierē, jo nevēlos norādīt uz intereses trūkumu kādā filosofijas tradīcijā vai skolā, tomēr par savām galvenajām interesēm varu nosaukt valodas filosofiju, loģiku, matemātikas filosofiju un semiotiku. Šobrīd galvenokārt darbojos un iepazīstu Gotloba Frēges darbu korpusu, tomēr pastāvīgi cenšos vairot savas zināšanas visā 20. gs. analītiskajā tradīcijā. Apgūstu arī franču valodu ar klusu cerību kādreiz tuvāk iepazīt pagājušā gadsimta otrās puses franču filosofiju.

 

3.Kāds ir Tavs dzīves virsmērķis?

Intuitīvi gribas teikt, ka tāpat, kā lielākajai daļai vai visiem cilvēkiem, mans dzīves virsmērķis ir laime. Atšķirības, šķiet, pastāv tikai veidā, kā notiek šī tiekšanās uz laimi. Līdzās attiecībām ar ģimeni un tuviniekiem, arī mūžīgais jautājumu uzdošanas un risināšanas process sniedz man sevišķu patiku, ar ko roku rokā iet pastāvīga sevis izglītošana dažādās jomās.
 

4.Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai?

Silti iesaku kolēģiem studentiem pieteikties stipendijai vairāku iemeslu dēļ. Lai arī finansiālais balsts, ko nodrošina mecenātu stipendijas, ir milzīgs atvieglojums akadēmiskajā dzīvē un studiju kvalitātes veicināšanā, tas nav viennozīmīgs galvenais iemesls. Ne mazāk svarīgs ir arī no stipendijas izrietošais akadēmiskās atdeves un sasniegumu novērtējums, atzinība, kas kalpo arī kā mudinājums turpināt cītīgi studēt. Stipendijas saņemšana arī uzliek zināmu atbildību pret mācību procesu, tomēr šī atbildība nav domājama kā nepatīkama nasta, bet gan kā vērtīga motivācija, kas arī grūtos brīžos palīdz ar pašdisciplīnu.
 

5.Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?

Tā kā manas studijas pieprasa pastāvīgu darbību ar sablīvētiem un dažādos veidos piesātinātiem tekstiem, tad nu ir ļoti patīkami atpūtināt prātu ar kādu daiļliteratūras šedevru. Pēdējo mēnešu kontekstā nāk prātā katalāņu rakstnieka Žaumes Kabrē (Jaume Cabré) meistardarbs “Confiteor” jeb “Es atzīstos” – darbs pārsteidza ar vērienu, literāro izveicību un visai unikālo teksta struktūru. Pirms ne pārāk ilga laika arī baudīju L. Feihtvangera grāmatu “Goija”, ko varu vien silti ieteikt visiem klasiskās mākslas (un ne tikai!) cienītājiem. Domājot tradicionālākā un varbūt nedaudz klišejiskākā virzienā – dedzīgi iesaku un novēlu visiem izlasīt Ž.P. Sartra “Nelabumu”, A. Kamī “Svešinieku” un “Mēri”, kā arī pakavēties izcilajos F. Dostojevska tekstos.

Ja sirdij tuvāki ir īsāka apjoma teksti, tad varu ieteikt A. Šopenhauera eseju “Par troksni” (“On Noise”), kas, šķiet, varētu uzrunāt ikkatru rīdzinieku.

 

6.Kādu kinofilmu (-as) Tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?

Visai kaunpilni jāatzīst, ka filmu skatīšanās nav mana iecienītākā nodarbe, tomēr pāris favorītus, kurus noteikti ieteiktu pārējiem stipendiātiem, varu minēt: “A Single Man”, “Rebel in the Rye”, “Собачье сердце”. Savukārt starp filmām, kas kalpo par īso tiltu starp kino un filosofiju, varu minēt S. Žižeka “The Pervert’s Guide to Idiology” un “The Pervert’s Guide to Cinema”.

 

7.Kāds ir Tavs dzīves sauklis?

No saukļiem kopumā mēdzu izvairīties un cenšos uzmanīties saskarē ar tiem, jo tie biezi mēdz būt tukši, nepamatoti, pārsteidzīgi un pat bīstami, tādēļ nevaru teikt, ka ir kāds teiciens, kas manā dzīvē spēlētu lielu lomu. Tomēr frāze, kas spēcīgi rezonē ar mani, ir sengrieķu aicinājums “γνῶθι σεαυτόν” jeb “pazīsti/zini sevi”, kas bieži vedina atcerēties dzīves refleksīvo dabu.