Justīne Dižpētere

Stipendija radīta 2012. gadā ar Jelgavas novada pašvaldības gādību, tā rūpējoties par spožāku novada jauniešu nākotni un augstākās izglītības iegūšanas iespējām, kā arī spēcinot piederību savam novadam un Latvijai.

Justīne Dižpētere studē Latvijas Kultūras akadēmijas programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Kultūras un mākslu studijas” 1. kursā. Justīne ir nedaudz aizrāvusies ar literatūru, tajā skaitā latviešu, un diezgan droši var teikt, ka to definējošais sauklis ārzemēs “I am introvert” ne mazāk slikti raksturo arī viņu. Viena no pēdējā laika iecienītākajām ārpusmāju brīvā laika pavadīšanas nodarbēm ir došanās pa pēdām Imantam Ziedonim fonda “Viegli” veidolā, apmeklējot fonda veidotos pasākumus un tādējādi bieži vien paviesojoties vēl neiepazītās Latvijas vietās. Ar to saistās arī kāda viņu raksturojošā iezīme, ko viņa pati nosauktu par nerimstošu ieinteresētību apkārtējās pasaules norisēs, kā arī brīžiem atturīgu dziņu pēc jauniem iespaidiem un pieredzes. 

Iepazīsti Justīni!

Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Manī izveidojies diezgan veiksmīgs jēdzienu “valodniece” un “literāte” apvienojums, kurš gan vēl ir pavisam agrīnā attīstības stadijā, tomēr, pateicoties tam, esmu ieguvusi atzinību un godalgotas vietas latviešu un angļu valodas olimpiādēs, kā arī vairākos radošo rakstīto darbu konkursos.

Kādas ir Tavas pētnieciskās intereses?

Turpmākajās studijās vēlos padziļināti pētīt kultūras patēriņu dažādās jomās Latvijā, kā arī jaunākās kultūras un mākslas tendences pasaulē, uzzinot vairāk par neordinārām pieejām kultūras pasākumu veidošanā.

Ko Tev nozīmē stipendijas iegūšana?

Stipendijas iegūšana man devusi iespēju paplašināt un pilnveidot savu redzējumu tieši kultūras kontekstā, nebaidoties par finansiālu drošību.

Kāds ir Tavs dzīves virsmērķis?

Būt mierā ar visu, kas paveikts un noticis. 

Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai?

Tas pavisam noteikti ir atspēriena punkts un iedrošinājums jauna ceļa sākumam, kurā katram noderēs un ik pa laikam būs vajadzīgs neliels atbalsts ticībā saviem spēkiem. 

Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?

Kurta Vonnegūta “Lopkautuve Nr. 5” ir darbs, kuru ir neiespējami iekļaut kādos vispārpieņemtos normatīvos un tikpat neiespējami aizmirst pēc tā izlasīšanas. 

Kādu kinofilmu (-as) Tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?

Lukas Gvadanjīno filma pēc Andrē Asimana romāna motīviem “Sauc mani savā vārdā” (Call Me By Your Name). Neaprakstāma audiovizuālā un literārā pieredze jebšu laisks Ziemeļitālijas vasaras sapnis.

Kāds ir Tavs dzīves sauklis?

Tiem ir paradums mainīties līdz ar katra sajūsmu izraisošā literārā darba izlasīšanu, tomēr šīs Imanta Ziedoņa dzejas rindas, manuprāt, trāpīgi pilda saukļa funkciju: “nav dieva rozetes debesīs/ lampai kur pieslēgties/ dedz tāpat saka dies”.