Agnija Ruhocka

Studē: LU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures maģistra studiju programmā
Hobiji: Gleznošana, 20.gs.20.,30. gadu kulinārija, vēsturiski romāni, militārās aktivitātes.
Raksturo: Nosvērta, klusa, sirsnīga un ārkārtīgi harmoniska būtne.
Moto: “Kad sapņi kļūst stiprāki par bailēm, tie piepildās.”

"Dzīves ceļš mani ir saistījis ar vēsturi visās iespējamās variācijās. Tā ir kļuvusi par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu, bez kuras šobrīd ir grūti iedomāties savu ikdienu. Jau vidusskolā skaidri zināju, ka tālāk vēlos studēt vēsturi, jo vēsture bija mans mīļākais priekšmets,  vienmēr esmu bijusi nacionāli noskaņota savas valsts patriote, un vēlējos savu turpmāko dzīvi saistīt ar nodarbošanos, kas sniedz gan piepildījumu, gan izaugsmes iespējas. Pēc vēstures bakalaura studijām liktenis mani aizveda atpakaļ uz dzimto pilsētu Bausku, kur šobrīd strādāju Bauskas muzejā kā speciāliste vēstures nodaļā, un varu teikt, ka vidusskolā uzstādītie mērķi, ar pastāvīgi ieguldītu darbu, ir un turpina realizēties, tāpēc uzskatu sevi par laimīgu cilvēku.

Bez studijām un darba, darbojos arī vecākajā studenšu korporācijā “Daugaviete”, bez kuras vairs nespēju iedomāties savu dzīvi, jo tā man ir sniegusi nenovērtējamas garīgās dāvanas un liktenīgus cilvēkus. Tagad ir pienācis laiks, kad es vēlos dot pretī divkārt. Lai gan ārēji un iekšēji izsaroju maigumu un sievišķību, esmu diezgan daudzpusīga, ko parāda arī aizraušanās ar militāro jomu, tāpēc, cik laiks vien atļauj, veltu sevi Latvijas valsts drošībai un sevis garīgajai un fiziskajai pilnveidošanai Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona zemessargu rindās.

Izsaku pateicību LU Fondam un LPSR VDK Izpētes komisijai par piešķirto LPSR VDK zinātniskās izpētes stipendiju. Tas man ir liels gods, izaicinājums un iespēja pierādīt sev, ka varu būt gana spējīga savā augošajā profesionalitātē, un cienīga sevi saukt par vēsturnieci. Tas ir vēl viens nopietns pakāpiens manā dzīvē, kas spēs mani pilnveidot profesionālajā jomā, dodot savu ieguldījumu un papildinājumu šajā tik nozīmīgajā Latvijas vēstures lapaspusē. Izsaku pateicību LU VFF Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras pasniedzējiem par atbalstu, un maniem tuvākajiem cilvēkiem, kuri iedvesmoja mani pieteikties stipendijai."