Agija Ābiķe-Kondrāte

Studē: LU Humanitāro zinātņu fakultātes doktora studiju programmas “Literatūrzinātne, folkloristika un māksla” 1. kursā.
Hobiji: kultūra, māksla un domāšana. 
Raksturo: sev varētu piedēvēt četrus “e”, kuri manā dzīvē ir gan darbības vadmotīvs un reizē visai precīzs manas personības raksturojums: entuziasms, empātija, ētiskais un estētiskais. Par savu labāko īpašību varu dēvēt atsaucību, par pretrunīgāko – nereti pārmēru lielo paškritiku. Šajā dzīves posmā identificējos ar motivējošu frāzi no kāda man tuvās liriķes Montas Kromas dzejoļa, kurā izskan lakoniska, bet idejiski un morāli ietilpīga devīze: “par iekšējo tīrību un skaidrumu”.
Moto: Ars longa, vita brevis. (lat.) Māksla ir mūžīga, dzīve – īsa.

"Privilēģija ir apgūt studijas, kurās iegūtās zināšanas un pieredze arvien plašāk atklāj literatūrzinātnes dzīles un daudzveidīgo, bagāto latviešu kultūras un literatūras mantojumu. Nebeidzami mani turpina fascinēt latviešu lirikas vēsture un personības, kuras ietekmējušas tās attīstību. Par autora meistarību apliecinošāko un maģiskāko literatūras veidu uzskatu dzeju, padziļināti un iespējami pilnīgi apgūt latviešu lirikas hronoloģiju ir viens no maniem studiju mērķiem.

Studijas iepriekšējos izglītības posmos bakalaura un maģistra programmās bijušas ne mazāk vērtīgas, tādēļ bez šaubīšanās varu sacīt, ka uzskatu – man ir prestiža izglītība un studēju labākajā Latvijas augstskolā.

Jau no bakalaura studiju laikiem esmu izjutusi patiesu piederību Latvijas Universitātei un savai Humanitāro zinātņu fakultātei, kurā ir īpaša atmosfēra un cilvēki – ne vien pasniedzēji, bet arī fakultātes personāls un dažādos studiju posmos iepazītie domubiedri, no kuriem vairāki kļuvuši par maniem tuvākajiem draugiem. Ar Humanitāro zinātņu fakultāti man saistās augsts talantīgu un harizmātisku domātāju īpatsvars.

Pateikties vēlos saviem pasniedzējiem, kuri ir ne vien ir spožas humanitārās jomas autoritātes, bet arī apbrīnojami erudītas, neatkārtojamas personības. Īpaši pateicīga esmu profesoram Viesturam Vecgrāvim, kurš līdzšinējā sadarbībā iedvesmojis ne vien profesionāli, bet arī cilvēciski – savā labvēlībā, sirsnībā un dzīves vitalitātē. V. Vecgrāvja akadēmiskā darba augsto latiņu allaž paturu prātā kā spožāko piemēru pasniedzēja darbam. Lepojos, ka esmu Viestura Vecgrāvja studente.

Tāpat stipendijas iegūšanā par atbalstu un augstu novērtējumu pateicos profesorei Ievai Kalniņai, kura iedvesmo ar savu erudīciju, plašo redzesloku un spēju izlasīt jaunāko latviešu literatūru jau dienā, kad tā tiek izdota. Pasniedzējai Sigitai Kušnerei vēlos pateikties ne vien par labām atsauksmēm un ieteikumu pieteikties stipendijai, bet arī vairākiem citiem manā dzīvē nozīmīgiem pamudinājumiem un iedrošinājumiem.

LPSR VDK zinātniskās izpētes pētījumā aizsākusies mana sadarbība ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni, kura ir mana darba zinātniskā vadītāja un jau šobrīd daudz konsultējusi un ieteikusi. Par vienu no šī stipendiju konkursa ieguvumiem uzskatu iespēju mācīties un iedvesmoties no zinošas, enerģiskas pētnieces, kuras promocijas darba pētījums rezultējies novatoriskā un Latvijas sabiedrībai nozīmīgā monogrāfijā.

Ir patiess gods un vienlaikus liela atbildība būt LPSR VDK zinātniskās izpētes stipendijas ieguvējai. Plānotā izpēte ir saistīta ar sensitīvu tematu un sarežģītu laika posmu Latvijas vēsturē, taču uzskatu, ka gan sabiedrības, gan valsts izaugsmei un garīgajai attīstībai ir būtiski apzināt pagātnes mantojumu, neatkarīgi no daudzajiem neērtajiem, emocionālajiem jautājumiem, ko šis mantojums uzdod. Vērtīgi būtu tiekties nevērtēt vēsturi un pasauli mums apkārt caur melnbaltu kategoriju prizmu, vienlaikus neaizmirstot par totalitāras varas noziegumiem. Tas ir sarežģīts, tomēr ļoti interesants uzdevums.

Pateicos LPSR VDK zinātniskās izpētes stipendijas komisijai par augsto novērtējumu, izrādīto uzticību un iespēju profesionāli pilnveidoties. Stipendijas iegūšana ir neatsverams materiāls atvieglojums, kas atrisina sadzīviskos jautājumus, ļaujot pilnvērtīgi koncentrēties uz būtiskāko – pētījuma izstrādi. Esmu patiesi pateicīga par šo neaprakstāmo iespēju."