Dana Kalniņa-Zaķe

Studē: LU Teoloģijas fakultātes maģistrantūra.
Hobiji: Pētīt un just pasauli un cilvēkus.
Raksturo: Man patīk lēni, rūpīgi un pamatīgi iedziļināties lietās un cilvēkos – mācos no visa, kas ar mani notiek – gan labajām, gan ne tik labajām lietām un augstu vērtēju cilvēkus, kas ir iemācījušies ne tik daudz runāt kā dzīvot saskaņā ar savu ticību!
Moto: Ļauj saviem ievainojumiem kļūt par dziedinājumu sev un citiem!

Žaņa Lapuķa piemiņas stipendiāte Dana Kalniņa-Zaķe stāsta:

„Kopš 2002.gada esmu aktīvi iesaistīta kalpošanā slimnīcā. Pa šiem gadiem kopā ar kolēģiem, Latvijas slimnīcu kapelāniem, ir daudz sasniegts draudžu darbinieku apmācībā pastorālās aprūpes jomā, slimnīcu kapelānu kalpošanas aktualizācijā ne tikai veselības aprūpes sistēmā, bet arī mūsu valsts līmenī. Ir dibināta Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācija, kas aktīvi iesaistījās ar pacientu tiesībām saistītajā likumdošanas veidošanā sadarbībā ar ticības kopienām, kā arī dažādām ar veselības aprūpi un tās izglītību saistītām valsts un nevalstiskajām organizācijām. Šie un vēl daudzi citi pienākumi, kā arī mammas pienākumi, audzinot mazo meitiņu un pusaudzi dēlu, neļāva koncentrēties uz savu studiju pabeigšanu, kuras nācās turpināt pakāpeniski, kārtojot kursu pēc kursa vairāku gadu garumā.

Šobrīd Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā strādāju kā Garīgās aprūpes dienesta vadītāja un pilna laika kapelāne darbā ar pacientiem, viņu tuviniekiem un personālu. Ikdienas darba intensitāte slimnīcā, papildus darbs ar draudžu diakonijas darbiniekiem un brīvprātīgajiem, kā arī sabiedriskais darbs, vadot asociāciju, paņem daudz spēka un laika, nedodot iespēju koncentrēties maģistrantūras sekmīgai pabeigšanai. Bez tam jau vairākus gadus tieku aicināta kā lektore gan mediķu, gan garīdznieku, gan draudžu darbinieku apmācību programmās, kas arvien no jauna aktualizē nepieciešamību pabeigt studijas. Izjūtu lielu pateicību par Žaņa Lapuķa piemiņas stipendijas doto iespēju uz mācību laiku samazināt intensīvā darba slodzi slimnīcā un ārpus tās, fokusējot visu uzmanību maģistra studiju pabeigšanai un diplomdarba izstrādāšanai.

Maģistra darbā esmu nolēmusi izmantot gan savu slimnīcas kapelānes darba pieredzi, gan arī ilggadējo pieredzi, vadot klīnisko pastorālo apmācību. Mans pašas ceļš, ejot cauri šāda tipa apmācībai, kļuva par transformatīvu pieredzi gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē, kas pakāpeniski ienesa un turpina nest pārmaiņas visā nozarē. Dziļāku vai mazāk dziļu kvalitatīva rakstura transformāciju esmu novērojusi gandrīz ikvienā cilvēkā, kas, sekojot klīniskās pastorālās apmācības modelim, iziet praksi slimnīcā. Esmu nolēmusi veikt kvalitatīvu pētījumu, kas atklāj šīs transformācijas būtību un nepieciešamību. Manuprāt, šī kvalitatīvā pārmaiņa ir svarīga ne tikai individuālās personas garīgās dzīves un kalpošanas kontekstā, bet atklāj kādu būtisku nepieciešamību šobrīd Latvijā pieejamajos teoloģiskās un, iespējams, arī pedagoģiskās, psiholoģiskās un sociālā darba izglītības procesos. Vēlos formulēt un pamatot šo nepieciešamību un darba rezultātus piedāvāt praktiski orientētas garīgās un pastorālās aprūpes maģistra programmas izstrādes procesā.”

2012. gadā Dana aizstāvējusi maģistra darbu par tēmu "Klīniskās pastorālās izglītības kursa dalībnieku pieredze Latvijā - kvalitatīvs pētījums".