Ketija Broka

Studē: LLU Veterinārmedicīnas fakultātes bakalaura programma.
Korporācija: "Varavīksne".
Hobiji: Dejas, tālo austrumu kultūra, sušī, organizatoriskie darbi, daba un dzīvnieki.
Raksturo: Mīļa, jautra un enerģiska. Daru daudz un bez apstājas, reti domājot pati par sevi, bet vairāk rūpējoties par citiem. Ja kaut ko iesāku daru, izdaru līdz galam.
Moto: Be who you are! (Esi tu pats!)

Armīna Rūša piemiņas stipendiāte Ketija Broka par sevi stāsta:

„Smaids, sirsnība, dzīvesprieks, centība, mērķtiecība, ģimeniskums un rūpes – tās ir vienas no galvenajām lietām un dzīves vērtībām, kas raksturo tieši mani. Nemelošu, ja teikšu, ka tās palīdz arī manā dzīves gājumā, lai sasniegtu ikvienu virsotni gan mācībās, gan darbā, gan attiecībās ar apkārt esošajiem cilvēkiem.

Ir tāds japāņu sakāmvārds „Ja tevi septiņas reizes gāž zemē, tad celies astoņas reizes augšā!” Manuprāt, ikvienam šis sakāmvārds būtu jāliek aiz auss, lai nepazustu kādā no nejaukajiem dzīves pārbaudījumiem. Šo sakāmvārdu pārlasot un atceroties, saprotu, ka tas lieliski palīdz apzināties, ka dzīvē ir jācīnās un nedrīkst padoties visdažādākajās situācijās. Iespējams, ar savu neatlaidību un sparu arī esmu tikusi tik tālu, atrodos tādā dzīves posmā kā šobrīd. Tikai pati saviem spēkiem esmu sasniegusi visu izglītības izaugsmē un dzīvē. Tikai pati saviem spēkiem piepildu un piepildīšu savus sapņus, un tas liek lepoties pašai ar sevi.

Atceros, kad pagājušogad uzdrīkstējos beidzot pierādīt sevi kaut kur uz āru, piesakoties A. Rūša piemiņas stipendijai. Pirms tam par to nebiju aizdomājusies, bet bija cilvēki, kas bieži teica, ka esmu pelnījusi ko vairāk un vajag sevi parādīt ari citiem, nevis slēpties. Jāsaka liels paldies par to, ka mani iedrošināja. Man prieks, ka esmu sevi un savus darbus pierādījusi jau otro gadu.

Manuprāt, tas ir kaut kas neizsakāmi īpašs būt par korporācijas biedri un vēl jo īpašāk – būt par korporācijas stipendijas stipendiātu. Tu vari apzināties, ka tiešām tavi sasniegumi un sūri grūtais darbs ir ko vērts, to ievēro ne tikai tavi tuvinieki un draugi, bet arī citi no malas. Tas liek sajust, ka esi īpašāks, nekā iedomājies. Bet ne tikai tas. Neapšaubāmi tas liek vēl vairāk piedomāt pie sevis, saviem darbiem un attieksmes. Tu notici sev vairāk, un tas paver plašākas iespējas attīstīties tālāk un pilnveidoties. Tas ir gods!

Nākamajā gadā jau nosprausti daudzi mērķi, ko vēlētos sasniegt. Piemēram, plānoju nākamā gada laikā izstrādāt līdz galam zinātniski pētniecisko darbu ginekoloģijā un uzstāties starptautiskajā studentu zinātniskajā konferencē LLU VMF, ja parādīsies tāda iespēja, tad arī Sanktpēterburgas Veterinārmedicīnas fakultātē. Plānoju braukt apmaiņas braucienā uz Hannoveres Veterinārmedicīnas universitāti, kā arī veiksmīgi turpināt sevi pilnveidot praktiskā jomā, uzņemoties brīvprātīgu darbu universitātes veterinārmedicīnas klīnikā un papildināt literatūras bāzi ar profesionālo literatūru.

Gribētu izteikt milzumlielu PALDIES LU Fonda darbiniekiem, manai korporācijas ģimenei un, galvenokārt, Rūša kungam par sagādāto šo īpašo godu kļūt par stipendiāti jau otro gadu. Tas liek vēl vairāk noticēt sev un saviem spēkiem. Liels paldies!”