Darja Isajeva

Studē: LU, Medicīnas fakultāte.
Hobiji: Mūsdienu literatūra, mūzika, svešvalodas.
Raksturo: Daudzpusīgi izglītota, komunikabla un sabiedriski aktīva.
Moto: „Lai nebūtu vien ņēmis, bet arī citiem daudz ko devis”.

Darja Isajeva ir Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas absolvente, šobrīd - LU Medicīnas fakultātes ārstniecības profesionālās studiju programmas 5.kursa studente. Par sevi stāsta:

„Jau kopš pirmā studiju kursa ļoti aizrauj zinātniski pētnieciskais darbs neirozinātnē. Turklāt medicīnas studijas kopumā ļoti interesē un mēģinu iedziļināties visos studiju kursos, jo tas ir nepieciešams turpmākam sekmīgam zinātnieka darbam, izvērtēt jaunākās slimības attīstības mehānismus, kā arī sekmēt LU un Latvijas medicīnas atpazīstamību pasaulē.

Visvairāk interesē neirozinātne un ar to saistītie studiju kursi, lai gan apguvu cītīgi visus studiju kursus, jo uzskatu, ka neirozinātniekam ir jābūt ar plašu metodoloģisko pieeju un daudzpusīgi izglītotam. Pašlaik mana vidējā svērtā atzīme ir virs 9 ballēm.

Jau kopš 1.kursa ļoti patika nervu sistēmas uzbūve, funkcijas un neironu reakcijas uz kairinājumiem. Esmu sapratusi, ka šī ir ļoti interesanta nozare, kur tomēr vēl joprojām ir vajadzīgi jauni pētījumi un zināšanās, īpaši CNS funkcijā un slimību patoģenēzē un ārstēšanā. Tāpēc nolēmu padziļināti studēt ar neirozinātni saistītas tēmas un iesaistīties neirozinātnes pētnieciskajos projektos.

No 1.kursa iesaistījos Anatomijas un histoloģijas katedras zinātniskajos pētījumos par orgānu inervācijas un reaktivitātes īpatnībām. Studēju literatūru par pētījuma tēmu un apguvu histoloģijas un histoķīmijas izmeklēšanas metodes – orgānu apstrādi, materiāla ieguldīšanu un krāsošanu. Piedalījos dažādās konferencēs, kur ziņoju par pētījuma rezultātiem, kā arī piedalījos publikācijas izstrādē.

No 2.kursa iesaistījos neirozinātnes pētījumos akadēmiķes V.Z. Klušas vadībā.

Piedalījos vairāku projektu izstrādē par neirozinātni, pamatā par neirodeģeneratīvo slimību (Parkinsona slimība, Alcheimera slimība) patoģenēzi un jaunākajām ārstēšanas metodēm.

Projekta ietvaros apguvu modernās neirozinātnes metodes - eksperimenta principus ar dzīvniekiem, audu un orgānu izolāciju, histoloģiskā materiāla imūnhistoķīmisko un histoķīmisko izmeklēšanu, kā arī apguvu molekulārās bioloģijas metodes-polimerāzes ķēdes reakciju, Western blot un elektromikroskopiju.

Sākuma pieredzējušo pētnieku vadībā, bet īsā laikā arī patstāvīgi apguvu un uzsāku veikt eksperimentus - veicu dzīvnieku galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un perifēro nervu audu morfoloģisko un imūnhistoķīmisko izmeklēšanu ar vairākiem neiroiekaisuma un neirodeģenerācijas marķieriem. Žurku galvassmadzenēs Parkinsona slimības modelī tika noteikta tirozīna hidroksilāzes, iNOS (inducējās slāpekļa oksīda sintāzes) un ubikvitīna ekspresija, kā arī makroglijas, mikroglijas un progenitora šūnas. Tajā paša laikā veicu paraugu izmeklēšanu ar „Western blot” metodi.

Regulāri pilnveidoju savas zināšanas, studējot modernu starptautisko literatūru par pētījuma tēmu, apguvu rezultātu statistiskās analīzes metodes. Veicu pētījumā iegūto rezultātu novērtēšanu-pozitīvo šūnu skaitīšanu un datu statistisko analīzi. Regulāri pilnveidoju zināšanās, studējot zinātnisko literatūru „PubMed” un „Science direct” datu bāzes, kā arī lasu modernas grāmatas medicīnā.

Svarīgs pīlārs zinātniskajā darbība ir starptautiskā sadarbība, tāpēc 2010.gada janvārī-februārī stažējos ASV Kalifornijas Universitātes Patoloģijas klīnikā pie prof. H.V. Vintera, kas ir pazīstams pētnieks neirozinātnē.

Ņemot vēra, ka jebkura zinātnieka galvenie darba rādītāji un publikācijas, jau kopš 1.kursa mācos rakstīt publikācijas, analizēt literatūru, paust savu viedokli, diskutēt ar recenzentiem.

Pašlaik man ir 16 publikācijas, no kurām četri oriģinālie raksti ir starptautiski citējamos „PubMed/Index Medicus” izdevumos (žurnālā „Neuroscience Lettters”; „Basic Clinical Pharmacology and Toxicology un Archieves High Rada Toxicology”).

Turklāt piedalījos vairākās gan starptautiskajās, gan vietējās konferencēs, kur ziņoju par darba rezultātiem. Pašlaik piedalos darba „Neiroimūnās regulācijas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā ar jauna tipa priviliģētām struktūrām” izstrādē. Plānoju (un jau uzsāku) rakstīt arī doktora disertāciju par šo tēmu. Darba vadītāji: akadēmiķe V.Z. Kluša un doc. vad. pētn. B. Jansone.

Plānoju arī pievērsties galvas smadzeņu progenitoru šūnu pētījumiem insulta gadījumā un to klīnisko izmantošanu.

Darbā iegūtie rezultāti parādīs jaunākās neirodeģeneratīvo slimību attīstības mehānismus un jaunākās ārstēšanas metodes, ko varēs rekomendēt izmantošanai klīniskajā praksē.

J. Priedkalna stipendija ļaus man pilnībā pievērsties zinātniskajam darbam, nedomājot par papildu darbu iztikai. Tas ir arī līdzšinējā darba novērtējums, liecinot, ka jaunā neirozinātnieka darbs ir vajadzīgs un ir atzīstams.

Es pārliecināta, ka viss ieplānotais tiks realizēts! Esmu bezgalīgi pateicīga LU Fondam un J. Priedkalna kungam par atbalstu manās studijās un zinātniskajā darbā.”

2015. gadā Darja izstrādā savu doktora darbu par tēmu "Sirtuīna nozīme plaušu audzēja un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības patoģenēzē".