Dāniels Jukna

Dāniels Jukna ir Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes students, kurš 2021./2022. akad. gadā saņem Timermaņa stipendiju.

Iepazīsti Dānielu!

Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? 

Es esmu tas, kas esmu, un man patīk tādam būt. Protams, vēlme pilnveidoties un kļūt labākam ir mana ikdienas motivācija un droši vien arī lielākais talants. Es neesmu tik daudz runātājs kā darītājs, man ir svarīgi būt procesā, būt ceļā. Gala rezultāts sniedz īslaicīgu laimes sajūtu, taču pats darbības posms ir emocijām bagāts. Manuprāt, lielākais sasniegums ir tas, ka esmu ļāvis noticēt saviem spēkiem un iedrošinājis citus nepadoties pie pirmajām grūtībām, bet gan virzīties uz priekšu - vairāk darot, arī vairāk var izdarīt. 

Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana? 

Stipendija ir gan motivācija darboties, lai atklātu jaunas perspektīvas zinātnē, paplašinātu savas zināšanas un iespēju robežas,  gan arī apbalvojums sev par jau noieto ceļu un sasniegtajiem panākumiem.

Kāda ir tava dzīves misija, sūtība? 

Man ir sava dzīves misija un sūtība! Bet kāda – es to uzticu laikam, jo grūti pateikt, kāda konkrēti tā ir. Es drīzāk uzskatu, ka katrs ikdienas darbs ir ieguldījums manas dzīves uzdevuma realizēšanā. 

Kādu grāmatu (-as) tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem? 

Es ieteiktu izlasīt Nika Bodtroma grāmatu “Superintelekts”. Autors ir Oksfordas universitātes Cilvēces nākotnes institūta direktors. Institūts pēta cilvēces pastāvēšanas riskus modernajā laikmetā. Grāmata ir par moderno zinātni, mūsdienu tehnoloģijām, mūsu smadzeņu darbību un mākslīgo intelektu. Šīs tēmas filozofiskais apskats liek aizdomāties, kā tehnoloģijas ir mainījušas mūsu dzīvi, tik strauji attīstoties un paplašinoties. Kur mēs virzāmies tālāk un kāda būs mūsu nākotne?

Kādu kinofilmu (-as) tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem? 

Mani ļoti uzrunā Džuliana Šnabela filma “The diving bell and the butterfly”.  Tā ir filma par reālu personāžu, franču žurnāla “Elle” žurnālistu, redaktoru Žanu-Dominiku Bobu, kurš, pārciešot insultu, ir kļuvis fiziski paralizēts, taču palicis psihiski vesels. Neirologs māca Bobam jauno komunikācijas sistēmu, izmantojot viņa acs darbību. Un to panāk ar darbojošās acs plakstiņa mirkšķināšanu. Un apgūstot šo komunikācijas sistēmu, viņš uzraksta grāmatu par ieslodzījumu paša ķermenī. Īsi pēc grāmatas publiskošanas viņš nomirst no plaušu karsoņa. Te ir stāsts par neiespējamo, par motivāciju un vēlmi darīt, neskatoties uz fiziskajiem ierobežojumiem. Un kāda ir mūsu apkārtējā pasaule? Cik daudzi cilvēki sevi iesprosto tādā līdzīgā skafandrā, esot fiziski un garīgi veseli, taču nevēloties iesaistīties sabiedriskajos procesos, nevēloties darīt!

Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai?

Galvenais ir pieteikties stipendijai. Gribētu pieminēt arī tādu darbību kā riskēšana – ja es mēģināšu, man izdosies! Bailes ir lielākais ienaidnieks un mūsu darbību bloķētājs. Un, protams, stipendija vairo atbildību jau padarītajam un vēl plānotajam darbam, kā arī motivē mani kāpt vēl augstāk un virzīties tikai uz priekšu. 

Kāds ir tavs dzīves sauklis?

Mums piemīt daudz vairāk spēka nekā mēs domājam. (R.šarma).