Paula Feldmane
Paula ir LU Sociālo zinātņu fakultātes 1. kursa bakalauru studiju studente, kas 2021./2022. akad. gadā ir saņēmusi M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendiju.
Iepazīsti Paulu!
Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?
Esmu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes 1. kursa studente. Ja man būtu sevi jāraksturo vienā vārdā, tad teiktu, ka esmu sapņotāja. Savā pratā ik dienas radu jaunus mērķus un ieceres, kuras piepildīt gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Manai sirdij ļoti tuva ir kultūra, it īpaši, teātris. Manuprāt, tā ir vieta, kurā gan gūt jaunas atklāsmes un izpratni par dzīves jautājumiem, gan vērot izcilas personības un viņu talantu.
Kopš sevi atceros, kolektīvos esmu bijusi tā, kurai uzticēti ar skatuves runu saistīti darbi. Sākot ar garāko tekstu lomām pirmskolas ludziņās un beidzot ar runu veikšanu pamatskolas un vidusskolas izlaidumos. Līdz ar to, uzskatu, ka mana prasme ir tekstu radīšana un spēja runāt publikas priekšā. Man ir svarīga sajūta, ka spēju sevis teiktajam ticēt pati un pēc tam šo ticamības momentu saskatīt arī citu cilvēku acīs. Tieši tādēļ vislielāko gandarījumu esmu guvusi par panākumiem skatuves runas konkursos, kuriem gatavojoties, aktīvi pētīju tieši latviešu rakstnieku daiļradi, guvu vērtīgas atziņas, analizējot izvēlēto darbu satura vēstījumus, kā arī pilnveidoju savas runas prasmes.
Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana?
Pavisam noteikti stipendijas iegūšana man nozīmē lielu godu un novērtējumu šo gadu laikā ieguldītajam darbam gan mācībās, gan dažādās ārpusskolas aktivitātēs. Tā ir atbildība un motivācija neatkāpties no saviem mērķiem un aktīvi turpināt darboties arī jaunajā mācību vidē, augstskolā.
Kāda ir tava dzīves misija, sūtība?
Es pieļauju, ka atklāsme uz šādu jautājumu rodas dzīves laikā, sakrājot dažādas pieredzes, bet šajā dzīves posmā es patiešām vēlētos ticēt tam, ka mēs katrs, tajā skaitā arī es, esam šajā pasaulē, lai darītu labu. Lai palīdzētu sev un citiem, kā arī lai vienkārši dalītos mīlestībā ar visu pasauli.
Kā teicis mūziķis Renārs Kaupers : “Mēs esam piedzimuši, lai būtu laimīgi, lai otru darītu laimīgu. Tas skan pārāk laimīgi, bet es ticu, ka tā ir.”
Kādu grāmatu (-as) tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?
Ananda Dilvara romānu “Vergs”. Tā ir grāmata, no kuras esmu guvusi visvērtīgākās atziņas par to, kā darbojas cilvēka reizēm aizspriedumu piepildītais prāts. Grāmata ir kā iedvesmojoša mācību stunda iemācīties saskatīt un novērtēt savas personības unikalitāti. Ļoti vērtīga šķiet arī Ričarda Baha grāmata “Kaija vārdā Džonatans Livingstons”.
Kādu kinofilmu (-as) tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?
“The Social Network” (David Fincher, 2010)
Kāds ir tavs dzīves sauklis?
Pēdējā laikā galvā skan citāts no kādas grāmatas: “Prāts ir visu lietu priekštecis!”. Atceroties šos vārdus, es cenšos iemācīties noķert domāšanas brīvību. Panākt tādu sajūtu, ka manus secinājumus par cilvēkiem, situācijām un pasauli kopumā nespēj ietekmēt nedz citu pieredze, nedz vispārpieņemtas normas. Tā vietā vēlos veidot, atrast savu sajūtu par notikumiem un personām man apkārt.