Diāna Lozko

Diāna Lozko ir LU Teoloģijas fakultātes studente, kura 2021./2022. akad. gadā saņem K. Ozoliņa - Medņa trasta fonda stipendiju.

Iepazīsti Diānu!

Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Esmu alūksniete, kura studiju laikā dzīvojusi Rīgā, bet pēc studijām devās uz brīvpratīgo darbu(EVS) Polijā. Pēc tam dzīve mani atveda atpakaļ uz Alūksni, kur jūtos tik tiešām kā mājās. Atgriežoties no saviem lielajiem dzīves posmiem citur, nostrādāju arī pāris gadus vietējā laikrakstā “Alūksnes Ziņas”. Esmu veikusi vairākus pētnieciskās žurnālistikas pētījumus, kuros noderējusi gan Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē trenētā kritiskā acs, kā arī mazais brītiņš darba pieredzes kā fotogrāfei nacionālajā informācijas aģentūrā LETA. Esmu arī saņēmusi galdnieka izglītību, kas ir vareni liels sasniegums, jo lika man saņemties, atstāt ilgstošo darba vietu un gana drastiski mainīt savu dzīvi nevis mērķa, bet pieredzes dēļ. Patreiz strādāju ne tikai pie saviem akadēmiskajiem mērķiem, bet arī Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā kā interešu pulciņu pasniedzēja. Līdz ar to es varu teikt, ka mani talanti ir savu zināšanu integrēšana savā darbā un to nodošana tālāk, bet, kā mamma savai meitiņai, es nevaru nepieminēt, ka salīdzinot ar visu pārējo, lielākais sasniegums ir tieši viņa.

Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana?

Stipendija sniedz drošības spilvenu tiem, kuri ir uz ļoti trauslas robežas, jo zina, ka dzīvē ir daudz dažādu pienākumu un finansiālu nastu, kuras neļaus nodoties pētījumu veikšanai ar saviem līdzekļiem. Arī mūsu pašu iekšējā balss mums atgādina, ka ir primāras un, ir sekundāras lietas dzīvē un, diemžēl, mēs paši sev mēdzam iegalvot, ka akadēmiskie mērķi ir sekundāri, jo, diemžēl, pasaules skrējiena kontekstā tā arī ir, taču es noteikti negribētu, lai tas tā arī paliktu. Ikvienam, kuram ir vēlme akadēmiski pētīt kādu tēmu, būtu jābūt tādai iespējai un šādai izvēlei nebūtu jābūt ikdienas dzīves traucēklim, bet gluži dabīgai sevis izpausmei. Tieši to man sniedz šī Kārļa Ozoliņa -Emīla Medņa trasta fonda stipendija – turpnāt savu akadēmisko ceļu un neapstāties pie ikdienas izaicinājumiem.

Kāda ir tava dzīves misija, sūtība?

Es ticu, ka tā ir būt cilvēkam, kurš aug un ar savu augšanu palīdz arī citiem saskatīt iespēju augt, pārvarēt grūtības, attīstīties, tiekties uz mērķiem. Bet pāri visam – nodzīvot pavisam vienkāršu dzīvi savā tik ļoti nevienkāršībā.

Kādu grāmatu (-as) tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?

1. Dons Migels Ruiss “Četras vienošanās” (Don Miguel Ruiz “The Four Agreements: A Practical Guide to Personal Freedom”);

2. Edīte Eva Īgere “Izvēle” (Edith Eva Eger “The Choice”);

3. Džeimss Mārtins SJ “Jezuītu ceļvedis (gandrīz) visā. Garīgums reālajai dzīvei” (Revered James Martin, SJ “The Jesuit Guide to (Almost) Everything”).

Kādu kinofilmu (-as) tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?

Ir tik ļoti daudz labu filmu! Dziļas, gudras, apbrīnojamu stāstu pilnas, izdomātu vai patiesu. Mans mīļākais žanrs ir tieši biogrāfiskās filmas, bet manas paaudzes cilvēkiem iesaku noskatīties Jurassic Park (1993), Twister (1996), Labyrinth (1986), The NeverEnding Story (1984), lai atgrieztos bērnības sajūtā, kā arī animatronikas brīnumos, kurus nekad neaizstās CGI. Filmas, ja vien trāpi uz īstās filmas un īstajā laikā, ir transcendentāla pieredze!

Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai?

Jūs esat pelnījuši savu akadēmisko ceļu! Akadēmiķim vajag viņa ceļu un, ja vien tā uzsākšanai vai turpināšanai vajadzīgs finansiāls atbalsts- tas obligāti ir jāmēģina iegūt! Un, ja vien tev ir daudz līdzekļu, ieguldi to studentos arī tu!

Kāds ir tavs dzīves sauklis?

All Is Well.