Niks Stafeckis
Salaspils novada pašvaldības stipedijas ieguvējs 2019./2020. akad. gadā
Stipendija radīta 2013. gadā ar Salaspils novada pašvaldības gādību, tā rūpējoties par spožāku novada jauniešu nākotni un augstākās izglītības iegūšanas iespējām, kā arī spēcinot piederību savam novadam un Latvijai.
Niks Stafeckis studē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmas "Ģeogrāfija" 1. kursā. Niks ir jaunietis no Salaspils. Viņa ikdiena lielākoties norit trīs Latvijas pilsētās: dzīvo – Salaspilī, mācās – Rīgā, atpūšas un pavada savu brīvo laiku – Viļānos. Starp vaļaspriekiem un brīvā laika pavadīšanas veidiem atrodami tādi, kā piemēram, teātra apmeklējums, garas pastaigas ar draugiem, rušināšanās vecmammas dārzā, kulinārijas meistarstiķu pieslīpēšana pie plīts. Cik Niks ir dzirdējis, tad draugi un skolotāji lielākoties min, ka viņa raksturīgākās īpašības ir pedantisks piegājiens pie veicamajiem darbiem, erudīcija dažādos jautājumos, kā arī vēlme izprovocēt sarunu biedrus uz diskusiju par dažādiem gan ar kultūru, gan politiku, gan vēsturi un personībām saistītām tēmām.
Iepazīsti Niku!
- Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?
Sasniegumi mācībās ir bijuši daudz un dažādi gan senāki, gan pavisam neseni. Dažnedažādi konkursi, olimpiādes. Ģeogrāfija, politika un tiesības, latviešu valoda un literatūra, vēsture, filozofija... tie ir nesenākie, kuros gūti vērā ņemami panākumi. Bet pats vērtīgākais, kas paveikts līdz šim ir Salaspils 1.vidusskolā izveidotā komanda “Latvijai 100”. Kopā ar saviem astoņiem klasesbiedriem (draugiem) pratām un radījām skolā svētkus ikvienam Simtgades gadā. 7 mēneši, 24 pasākumi skolā un novadā, vairāk kā 1 400 dalībnieku.
- Kādas ir Tavas pētnieciskās intereses?
Mācoties vidusskolā, izstrādāju zinātniski pētniecisko darbu “Kukaiņu un zirnekļu fauna Salaspils Nacionālajā botāniskajā dārzā”. Šobrīd uzsākot studiju gaitas un meklējot vissaistošāko virzienu, kurā raudzīties un specializētais, vēl nerodas skaidrs redzējums ar ko pētnieciskās intereses saistīsies.
- Ko Tev nozīmē stipendijas iegūšana?
Stipendijas iegūšana viennozīmīgi apliecina iepriekš paveiktā darba novērtēšanu gan mācībās, gan radošajās izpausmēs, kā arī dod stimulu un vēlmi neapstāties un turpināt kāpt zināšanu kalnā, lai vai kas tam stātos pretim.
- Kāds ir Tavs dzīves virsmērķis?
Mans dzīves virsmērķis ir ar katru dienu, stundu, minūti bagātināt savu erudīciju, rast skaidrojumus par nezināmām lietām un iepazīt cilvēkus, lietas un vietas, lai turpmākajā dzīvē varētu piepildīt savas ieceras, sapņus un raudzīties uz dzīvi ar plašu redzesloku, ņemot talkā gūtās zināšanas un prasmes.
- Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai?
Mums dzīvē tiek dotas ļoti daudz iespējas, kuras mēs varam izmantot. Mūsu padarītais darbs agrāk vai vēlāk tiks novērtēts. Un kādēļ, lai īstā iespēja un laiks nebūtu pienācis tagad – piesakoties stipendijai?
- Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?
No sava grāmatu plaukta ikvienam ieteiktu izlasīt Trigves Gulbrandsena triloģiju “Un mūža meži šalc”, Māra Bērziņa “Svina garša”, Noras Ikstenas “Mātes piens”, Vladimira Kaijaka tetraloģiju “Likteņa līdumnieki” un daudzas citas. Bet pats svarīgais ir lasīt sev interesējošu, saistošu un kvalitatīvu literatūru.
- Kādu kinofilmu (-as) Tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?
Pie kinofilmu žanra faniem nebūšu piedēvējams, taču tās nebūt man nav svešas. Ikvienam ieteiktu noskatīties latviešu filmu klasiku: Jāņa Streiča “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”, Gunāra Cilinska un Vara Braslas “Ezera sonāti”, Gunāra Pieša “Pūt, Vējiņi”.
Bet tā kā esmu biežs Dailes teātra un Nacionālā teātra apmeklētājs, tad mans novēlējums ikvienam ir redzēt Dailes teātra izrādes “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, “Svinības”, “Ar labu nakti, māt” un Nacionālā teātra izrādes “Pūt, Vējiņi”, “Bille” un “Svina garšu”, kā arī vairs tikai televīzijas ierakstos redzamo “Latgola.lv 1”.
- Kāds ir Tavs dzīves sauklis?
Pēc teātra izrādes “Žilbinoši” apmeklējuma – NEKAD NEPIEVIL SAVUS SAPŅUS!