Sofija Anna Kozlova

LU Gadsimta stipendijas ieguvēja 2019./2020. akad. gadā

Stipendija radīta 2019. gadā par godu Latvijas Universitātes (LU) 100. gadskārtai, tā cildinot gaišākos LU prātus. Atbalsts paredzēts LU pamatstudiju studentam izcilības un talanta sekmēšanai, lai jaunais pētnieks varētu pilnvērtīgāk nodoties izvēlētās studiju programmas dziļākai apguvei. Stipendijas izveidošanai ziedojuši vairāki desmiti LU absolventu, mecenātu un sadarbības partneru.


Sofija Anna Kozlova studē LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura studiju programmas "Filozofija" 2. kursā. Sofija Anna 2018./2019. akadēmiskajā gadā saņēma M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendiju. Filozofijas studente atzīst, ka ir grūti pašam sevi tā sadalīt pa daļām, pateikt, kas labs un kas slikts, jo viņu taču veido visas viņas īpašības. Bieži viņai pat šķiet, ka, ja izņemtu vienu no viņas īpašībām, arī citas sagrūtu, un nekādas viņas vairs nebūtu. Tāpēc Sofija Anna saka, ka viss tas atmiņu un sajūtu kūlis arī ir viņas vislabākā īpašība, plūdums un mīļie.

Iepazīsti Sofiju Annu!

  • Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Es ļoti lepojos ar procesu, kurā atrodos. Tas, manuprāt, ir vienīgais īstenais sasniegums, kas vedis uz to, lai tieši šajā brīdī es rakstītu to vēstuli. Ja man būtu bērns, es teiktu, ka tas ir bērns. Ja man būtu augļu dārzs, es teiktu, ka tas ir augļu dārzs. Bet man ir tikai manas nepabeigtās domas. 

  • Kādas ir Tavas pētnieciskās intereses?

Es ticu, ka visas pētniecības galvenais objekts esi tu pats, vismaz tā es jūtos pēdējā laikā. Atšķirīgi ir tikai virzieni, kā nu katrs prot, tā cenšas sev tikt klāt. Šobrīd esmu sasējusies valodiņā un ticu, ka atrisinoties, arī pati sev es tikšu klāt. Tam noteikti palīdz arī viss, ko mācos šobrīd savās filosofijas studijās: gan par precīzu valodu, gan valodas slazdiem. Nākotnē es gribētu arvien vairāk iedziļināties analītiskajā filosofijā, noteikti arī attīstīt nepilnīgās svešvalodu zināšanas un interesi par skaisto, tad to visu salikt kopā, un saprast, kā tad īsti ir ar mani un visiem man apkārt.

  • Ko Tev nozīmē stipendijas iegūšana?

Stipendija man nozīmē brīvību un mieru, nerauties uz pusēm, bet kā vienam veselam art savu lauku, tikai tā jau var kaut ko arī sasniegt, apvienojot pašam sevi.

  • Kāds ir Tavs dzīves virsmērķis?

Virsmērķis ir savāds vārds. Man liekas, ka kaut kam ir jābūt arī virs virsmērķa. Manas pašreizējās darbības liecina, ka mana sūtība ir pārbaudīt, izaicināt un testēt, cik tālu un kāpēc ne vēl tālāk.

  • Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai?

Pats pieteikšanās process ir svarīgs, tas dod jaunas prasmes, liek sevi iedomāties un pielāgot oficiālai darba videi, sākt epastus ar pieklājīgu uzrunu. Daudz, daudz ļoti jauku un nepieciešamu izmaiņu notiek tā piesakoties. Protams, arī miers, ko sniedz finansiāls nodrošinājums.

  • Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?

Es ieteiktu jums palasīt dzeju. Jaunu dzeju, vecu dzeju, labu dzeju, sliktu dzeju, vienkārši palasīt sev priekšā skaļi. Māri Salēju vai Uldi Bērziņu jau vislabāk, protams. Vai arī palasīt nedzeju dažreiz. Palasiet skandināvus, Mumintroļļus, Bulgakovu, grieķus.

  • Kādu kinofilmu (-as) Tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?

Ja ir dukas, tad dokumentālo kino noteikti. Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu, Hercu Franku.

  • Kāds ir Tavs dzīves sauklis?

Heijā, heijā!