Jēkabs Jānis Akermanis

Pirmās stipendijas tika piešķirtas 1929. gadā, pateicoties Latvijas Universitātes (LU) dižmecenāta un būvuzņēmēja Kristapa Morberga (1844–1928) testamentārajam novēlējumam – astoņiem namīpašumiem, no kuru nestajiem augļiem radīts stipendiju fonds. Padomju laikos atbalsts tika pārtraukts, bet no 2001. gada stipendiju fonds tika atjaunots. Šobrīd atbalstu var iegūt talantīgākie visu studiju jomu LU pamatstudiju studenti.

Jēkabs Jānis Akermanis LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura studiju programmas "Vēsture" 2. kursā. Jēkabs Jānis 2018./19. akadēmiskajā gadā ieguva M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendiju. Viņš pēdējā gada laikā iesaistījies gan fakultātes pašpārvaldes dzīvē, gan arī LU Studentu padomē, aizvien tuvāk iepazīstot augstākās izglītības vidi vairāk nekā parastais students. Viņš cenšas šo avantūru savienot ar mācībām, kas bieži nav viegli, taču Jēkabs tic, ka sevis ielikšana dažādās izaicinošās un reizē arī interesantās situācijās palīdz pavērt plašāku skatu uz vidi, kurā atrodies, un ir vērts dažbrīd panest grūtības, jo iegūtais pavisam noteikti ir bijis tā vērts. Tā būtībā ir Jēkaba dzīves filozofija – vienmēr var būt sliktāk; pat tad, kad ir grūti, var būt grūtāk. Papildus sabiedriskajam darbam viņam ļoti patīk sevis izvēlētā studiju joma – vēstures un sabiedrības pētniecība ir viņa teritorija, kurā Jēkabs visspēcīgāk jūt savas atdeves potenciālu. Šad tad velta laiku arī literatūras un mākslas baudīšanai, kā arī ikdienas cenšas iepazīt gan sevi, gan cilvēkus sev apkārt.

Iepazīsti Jēkabu Jāni!

• Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Par savu lielāko talantu uzskatu spēju ieklausīties cilvēkos un savu darba ētiku. Abi divi, manuprāt, ir starp galvenajiem iemesliem, kādēļ esmu nonācis savā dzīvē tik tālu (manuprāt), jo tik bieži mēs radām sev un apkārtējiem nevajadzīgas problēmas, neieklausoties gan sevī, gan cilvēkos sev apkārt. Prasme ne tikai dzirdēt, bet arī klausīties un censties izprast, ir reta, taču vitāli svarīga, jo izvairīties no saskarsmes ar citiem (vai vēl jo mazāk ar sevi) ir ļoti grūti un mūsu laikmetam nepraktiski. Darba ētika un stingri principi pret uzticēto atbildību gan ir diezgan pašsaprotami – noder jebkur un visur dzīvē.

• Kādas ir Tavas pētnieciskās intereses?

Pie savām pētnieciskajām interesēm galvenokārt pieskaitu ģeopolitiku, politisko attiecību un sabiedrības iezīmju vēsturiskās veidošanās principus, kā arī labprāt palauzu galvu, pētot politikas teoriju un dažādas ideoloģijas. 

• Ko Tev nozīmē stipendijas iegūšana?

Stipendijas iegūšana man nozīmē to, ka tik ļoti vērtīgo laiku spēšu veltīt tam, kam tas ir visvairāk vajadzīgs – studijām un sabiedriskajam darbam. Iespēja neuztraukties par iztikas pelnīšanu ir nenoliedzams atvieglojums, jo darāmā ir ļoti daudz, līdz ar to ir vēlme to padarīt kvalitatīvi, nevis tikai ķeksīša pēc.

• Kāds ir Tavs dzīves virsmērķis?

Mans dzīves virsmērķis ir sniegt cilvēkiem ko tādu, kas tiem noderēs to tālākai attīstībai. Vai tās būtu kādas konkrētas zināšanas, atbalsts negaidītā situācijā vai kas cits, man svarīgi būtu saprast, ka dzīves beigās mani pūliņi būs bijuši tā vērti.

• Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai?

Pieteikties stipendijai ir iespēja, ko ļoti daudzi laiž garām. Protams, ne visi atbilst tiem parametriem, kas ir nepieciešami, taču, ja ir reāla iespēja to iegūt, tad varu teikt, ka stipendija ir neatsverams atbalsts studijās, un ietaupīs ļoti daudz pūļu un raižu grūtajos brīžos.

• Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?

Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita", Fjodora Dostojevska "Idiots" un "Noziegums un sods", kā arī kaut ko no franču eksistenciālisma filozofiem.

• Kādu kinofilmu (-as) Tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?

"Cīņas klubs", "No Country For Old Men" un "It's a Wonderful Life".

• Kāds ir Tavs dzīves sauklis?

Vienmēr var būt sliktāk.