Rūta Bruževica

Stipendija radīta 1999. gadā, tā godinot Latvijas Universitātes (LU) pirmo vēlēto rektoru prof. Ernestu Felsbergu (1866-1928) un viņa devumu gan nacionālās universitātes izveidē, gan humanitāro zinātņu uzplaukumā. Stipendijas mecenāts ir E. Felsberga mazdēls Guntis Bērziņš, kurš vēlas studiju laikā atbalstīt spējīgus, centīgus un sabiedriski aktīvus LU humanitāro zinātņu studentus.

Rūta Bruževica studē LU Vēstures un filozofijas fakultātes maģistra studiju programmas "Vēsture" 1. kursā. Paralēli studijām Rūta strādā divos ar vēsturi saistītos darbos – par gidi Latvijas Okupācijas muzejā, kur viņa ar likt lietā valodu prasmes un jaunāko laiku vēstures zināšanas, kā arī par vēstures skolotāju pamatskolas audzēkņiem, kas ir viens no lielākajiem Rūtas izaicinājumiem – saprast, kā vēstures notikumus visveiksmīgāk iedzīvināt jauno cilvēku prātos un kā likt viņiem izprast, kā tad īsti cilvēki dzīvojuši dažādos mūsu pagātnes periodos. Brīvajā laikā Rūta uzlabo vācu valodas zināšanas Gētes institūtā, dzied LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes jauktajā korī "Aura", kā arī aktīvi darbojos studenšu korporācijā Imeria, taču pavisam brīvajā laikā mēdzu atpūsties adot, spēlējot ģitāru vai virtuāli šķirstot viduslaiku manuskriptus, lai apbrīnotu miniatūros mākslas darbus tajos.

Iepazīsti Rūtu!

• Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Kopš vidusskolas neesmu spējusi "nosēdēt mierā", tādēļ jau vairākus gadus nemitīgi iesaistos dažādās sabiedriskās aktivitātēs, esmu piedalījusies dažādos semināros, kas palīdzējuši kļūt atvērtākai, drosmīgākai, uzņēmīgākai un šobrīd daudz palīdz arī studijās – katram referātam un pētījumam pievēršos ar lielu interesi un aizrautību, kā arī esmu perfekcioniste – ja kaut ko daru, vēlos, lai rezultāts būtu lielisks. Ceru, ka to varu dēvēt par savu talantu ikdienas mazo sasniegumu izcīnīšanā.

• Kādas ir Tavas pētnieciskās intereses?

Manas pētnieciskās intereses ietver lielākoties viduslaiku vēsturi Eiropā un arī Latvijas teritorijā, kā arī vēlākos vēstures procesus, kuriem pamati radušies tieši viduslaikos, piemēram, cunftu un ģilžu darbība, vācbaltiešu vēsture, kā arī arheoloģija kā vēstures palīgzinātne arī tieši viduslaiku pētniecībā.

Bakalaura darbā pētīju sociālos un reliģiskos aspektus viduslaiku amatnieku un tirgotāju korporāciju darbībā, kuri deva ļoti interesantu un pat cilvēcīgu ieskatu viduslaiku cilvēku dzīvē, svētkos, sērās, tradīcijās, kuras bieži saglabājušās līdz pat mūsdienām. Šobrīd, maģistra studiju laikā, vēlos turpināt darbu pie viduslaiku sociālās vēstures un par to vēstošo avotu izpētes, taču paceļot to nākamajā līmenī. Tā kā sapņoju par karjeru kā zinātniskā kuratore, vēlos iegūt pieredzi un zināšanas, kā šo zinātnisko materiālu un zināšanas pēc iespējas labāk nodot cilvēkiem ar izstādes vai muzeja palīdzību. Līdz ar to sapņoju vasarā doties praksē uz kādu no labākajiem viduslaiku vēstures muzejiem Eiropā. 

• Ko Tev nozīmē stipendijas iegūšana?

No vienas puses stipendija ir ievērojama naudas summa, kura palīdz studentam pievērsties padziļinātai pētniecībai vai sasniegt kādu jau sen lolotu sapni akadēmiskajā dzīvē. Taču no otras puses, piedzīvojot stipendijas pieteikuma sagatavošanu, atlasi un interviju ar komisiju, stipendijas iegūšana nozīmē just novērtējumu jau paveiktajā un iecerētajā arī no citiem, īpaši akadēmiskās vides profesionāļiem. Man stipendijas iegūšana nozīmēja sajūtu, ka mani plāni un sapņi ir iedvesmojuši vēl kādu un citi ir noticējuši tam, ka es tos varu sasniegt. Tas palīdz arī man pašai noticēt sev.

• Kāds ir Tavs dzīves virsmērķis?

Dzīvoju katru dienu kā lielu piedzīvojumu, tāpēc mēģinu sasniegt pa kādam mērķim katru dienu. Taču galvenais katras dienas mērķis ir būt laimīgai. Ticu, ka tad dzīves mērķis būs arī sasniegts.

• Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai?

Mūsdienās daudzi vaicā: "Ko tad es tādu esmu paveicis, lai iegūtu stipendiju?" Ja atbildes uz šo jautājumu nav, iespējams ir īstais brīdis pieteikties, jo stipendija nav balva par kaut ko paveiktu, bet gan motivācija un atbalsts, ķeroties pie lielo sapņu piepildīšanas.

• Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?

Kādu no Mihaela Endes grāmatām, piemēram, Momo. Kaut arī rakstnieks tiek uzskatīts par bērnu autoru, dažreiz pieaugušajiem šie stāsti un pamācības nepieciešamas vairāk. Tās māca klausīties, uzticēties, izbaudīt piedzīvojumus un saredzēt neparasto ikdienā.

• Kādu kinofilmu (-as) Tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?

Ejiet uz latviešu kino! Pēdējos gados ir ļoti attīstījusies Latvijas kino aina, kuru novērtē gan eksperti, gan auditorija. Lai tas neapstātos, ir nepieciešams atbalsts arī no skatītājiem, vai tā būtu liela, moderna kinozāle, vai mazs centra nostūra kino – filmu radītāji priecāsies par jūsu nopirktajām biļetēm daudz vairāk, kā Holivudas industrijas pārstāvji. Visdrīzāk par filmas režisoru varat reiz nejauši satikt uz ielas vai kafejnīcā un teikt kādu uzmundrinošu frāzi vai pajautāt to, kas palika neskaidrs!

• Kāds ir Tavs dzīves sauklis?

Katru dienu jāiemācās vai jāpiedzīvo kas jauns!