Helvijs Niedra
Alfrēda Raistera piemiņas stipendijas ieguvējs 2019./2020. akad. gadā
Stipendija radīta 2016. gadā, pateicoties Amerikas latvieša, inženiervadības doktora, Latvijas Universitātes (LU) mecenāta Alfrēda Raistera (1921-2012) testamentārajam novēlējumam. Stipendija paredzēta LU maģistrantiem un doktorantiem eksakto, dabaszinātņu jomā, kuriem jau ir skaidrs redzējums par sava zinātniskā pētījuma virzienu. Viens no svarīgiem nosacījumiem atbalsta saņemšanai ir studenta gatavība pēc atbalsta beigām palikt Latvijā tikpat ilgi, cik saņēma atbalstu, lai sniegtu labumu Latvijas sabiedrībai.
Helvijs Niedra studē LU Bioloģijas fakultātes maģistra studiju programmas "Bioloģija" 1. kursā. Helvijs 2018./19. akadēmiskajā gadā ieguva Kristapa Morberga stipendiju. Viņš ir ambiverts cilvēks ar lielām ambīcijām un humoristisku attieksmi. Lielu daļu no savas dzīves Helvijs pavada "mākoņos", tādēļ viņa lielākais vaļasprieks ir vientulībā klausīties autora Hanza Cimmera (Hans Zimmer) mūziku un staigāt pa nezināmām meža takām, filozofējot par dzīvi.
Iepazīsti Helviju!
- Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?
Mans lielākais talants ir spēja ātri adaptēties jebkurai sociālai situācijai un runu pasniegšana. Dzīvē man ir bijuši daudzi sasniegumi, reiz ieguvu pirmo vietu pauerliftinga čempionātā Prāgā, prezentēju pētījuma abstraktu Eiropas lielākajā cilvēka ģenētikas kongresā (ESHG 2019), beidzot bakalaura studijās kļuvu par līdzautoru zinātniskajai publikācijai. Reiz nobraucu 83 kilometrus trīs stundās, kas man skaitās liels sasniegums.
- Ko Tev nozīmē stipendijas iegūšana?
Stipendijas iegūšana man ir liels morālais un finansiālais atbalsts, lai spētu sekmīgi un ar raženiem rezultātiem turpināt studijas un īstenot karjeru zinātnē. Tas ir pierādījums man, ka viemēr vajag sevi turpināt izaicināt un pilnveidot.
- Kādas ir Tavas pētnieciskās intereses?
Šobrīd manas pētnieciskās intereses ir vērstas uz cirkulējošo nukleīnskābju izpēti hipofīzes adenomas pacientos. Hipofīzes adenoma ir labdabīgs audzējs hipofīzes dziedzerī ar samērā biežu sastopamību populācijā (16%). Dažreiz hipofīzes adenomas var būt ar klīnisko ainu, kam var sekot ievērojams dzīves kvalitātes kritums un paaugstināta mirstība. Cirkulējošās nukleīnskabes, piemēram, miRNS, cfDNS, kā marķieri, tiek aktīvi izmantotas ļaundabīgo audzēju diagnostikā un prognostikā, bet tomēr līdz šim vēl nav bijis neviens pētījums par cirkulējošajām nukleīnskābēm hipofīzes adenomas pacientos. Šobrīd ir izpētīta un novērtēta iespējamība detektēt hipofīzes adenomas izcelsmes šūnu brīvo DNS izmantojot Next Generation Sequencing stratēģiju. Nākotnē ir plānots izpētīt vai pacientu plazmas paraugos var novērot atšķirības miRNS ekspresijā pirms un pēc audzēja rezekcijas.
- Kāds ir Tavs dzīves virsmērķis?
Kļūt par izcilu pasaules līmeņa zinātnieku un sarakstīt populārzinātnisku grāmatu ar filozofisku noskaņu.
- Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai?
Pieteikšanās stipendijai ir bez riska.
- Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?
Džons Ronalds Rūels Tolkīns ”Gredzenu pavēlnieks”, Richard Dawkins: “The Selfish Gene”.
- Kādu kinofilmu (-as) Tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?
Interstellar, True Detective (seriāls).
- Kāds ir Tavs dzīves sauklis?
Lakad Matatag! Normalin, Normalin.