Eduards Zariņš

Eduards Otto Zariņš (1876-1947) pazīstams kā augstākās farmaceitiskās izglītības pamatlicējs Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē. Bijis zinātnieks, pedagogs un sabiedriskais darbinieks.

1919. gadā dibinot Latvijas Augstskolu, profesors Eduards Zariņš bija pirmais, kas norādīja uz Farmācijas nodaļas nepieciešamību augstskolas sastāvā. Fakti par viņa darbību Latvijas Universitātes un Farmācijas nodaļas izveidošanā rodami gandrīz visās publikācijas.
E.Zariņš ir dzimis 1876. gada 19. novembrī Jaunraunas pagasta Šautuvu mājās. Pēc Cēsu reālskolas absolvēšanas 1896. gadā viņš uzsāka aptiekāra mācekļa gaitas aptiekā Astrahaņā. Aptiekāra palīga diplomu E. Zariņš saņēma 1899. gadā Kazaņas Universitātē. 1902. gadā viņš iestājās Tērbatas Universitātē un provizora diplomu ieguva 1904. gadā. Viņš vēlējās specializēties analītiskajā ķīmijā, kā arī uztura un baudvielu ķīmijā, tāpēc devās uz Vīsbādeni, kur mācījās un strādāja pie slavenā ķīmiķa Karla Remigija Frezeniusa. 1907. gadā E. Zariņš atgriezās Krievijā, apmetās Pēterburgā un palika tur līdz pat 1919. gadam. 1908. gadā viņš aizstāvēja farmācijas maģistra disertāciju.

1919. gada aprīlī E. Zariņam izdevās izkļūt no Padomju Krievijas un ierasties Rīgā. Te viņš iesaistījās Latvijas Augstskolas organizatoriskajos darbos. Jau 1919. gadā viņš darbojas kā dekāns gan Medicīnas, gan arī Veterinārmedicīnas fakultātē, bet vēlāk pārgāja strādāt uz Ķīmijas fakultāti. Kopā ar saviem Farmācijas nodaļas apakškomisijas biedriem E. Zariņš panāca Farmācijas nodaļas atvēršanu pie Ķīmijas fakultātes. Tika izveidota Uztura un baudvielu ķīmijas katedra, Farmakognozijas katedra, Farmācijas ķīmijas katedra un vēlāk arī Praktiskās farmācijas katedra. E. Zariņš gādāja arī par labāko mācībspēku piesaistīšanu farmaceitu apmācībai, par saviem kolēģiem izvēloties Eduardu Svirlovski (1871–1936), Jāni Kupci (1871–1936), Jāni Maizīti (1883–1950), Dāvi Blūmentālu (1871–1937), un kopā ar viņiem izstrādāja mācību programmas farmācijas studijām. Pēc E. Zariņa iniciatīvas 1923. gadā tika atvērta Latvijas Universitātes aptieka, kuru viņš vadīja līdz izceļošanai uz Vāciju.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, kur miris 1947. gada 23. jūlijā Lādē (tagad Petershāgenes pilsētas daļa).

Atbalsts

Eduards Zariņš izteica vēlēšanos, lai viņa īpašums "Šautuves" Priekuļu novadā tiktu atdots Latvijas Universitātei.