Guntis Bērziņš

Mecenāts Guntis Bērziņš (1938) dzimis Rīgā. 1944. gadā Gunta Bērziņa vecāki – māte Lūcija Felsberga-Bērziņa, kura sāka karjeru Latvijas Universitātē kā jauna docente angļu filoloģijā, un tēvs Arvīds Bērziņš, kurš studējis ekonomiku Latvijas Universitātē un strādāja kā grāmatvedis, – ar ģimeni nolēma bēgt no Latvijas, kad sākās 2. Padomju okupācija, un nokļuva Vācijā.

G. Bērziņš ar ģimeni pēc kara beigām dažus gadus pavadīja bēgļu nometnēs pie Hannoveres un Hamburgas, vēlāk Pinebergā māte pasniedza angļu valodu Baltiešu universitātē, savukārt Guntis Bērziņš gāja latviešu pamatskolā.

1949. gadā ģimene emigrēja uz Austrāliju, kur māte strādāja kā angļu valodas skolotāja un tēvs bija grāmatvedis uzņēmumā.

Guntis Bērziņš Austrālijā pabeidza pamatskolu, vidusskolu un 1960. gadā Jaundienvidvelsas Universitātē ieguva pirmo grādu elektroinženierzinātnēs ar specializāciju telekomunikācijā. 1966. gadā ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu.

Pēc tam 20 gadus strādājis valsts uzņēmumā, kas nodarbojās ar komunikācijas uzturēšanu un uzlabošanu starp Austrāliju un ārzemēm. Bija atbildīgais inženieris Ārzemju telekomunikāciju komisijā. Šajā telekomunikāciju ātrās attīstības laikā strādāja pie jaunākajiem projektiem.

Guntis Bērziņš ar sievu Laimu satikās Sidnejā, kur abi arī dzīvoja. Kā daudzi trimdas latvieši viņi apmeklēja latviešu pasākumus, sūtīja bērnus sestdienas skolā. Arī ģimenes valoda Bērziņu ģimenē bija latviešu.

Ar laiku ģimene sāka just ilgas pēc Eiropas un, kad parādījās darba piedāvājums Londonā, izlēma tur pārcelties. Aktīvi turpināja piedalīties latviešu trimdas dzīvē.

Guntis Bērziņš nodarbojās ar nacionāli politisko darbu. Atmodas laikā darbojās Latviešu Nacionālajā Padomē. Kad Latvija kļuva neatkarīga, 1993. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Latviju.

Šeit strādāja par Satiksmes ministrijas direktoru sakaru departamentā un valsts pilnvarnieku. Kļuva par vienu no direktoriem “Lattelecom” padomē – tur darbojās līdz 2001. gadam. Pēc tam iesaistījās politikā – bija 8. un 9. Saeimas deputāts.

Šobrīd studentu korporācijas "Fraternitas Cursica" filistrs, filistru biedrības valdes loceklis.

1999. gadā dibināja prof. E. Felsberga piemiņas stipendiju, kuru piešķirt izciliem, akadēmiski un sabiedriski aktīviem studentiem no humanitāro zinātņu fakultātēm – tātad studentiem, kuri pārstāv zināšanas, kuras pārstāvējis prof. Felsbergs.

Profesora Ernesta Felsberga dzīves gājums

Ernests Felsbergs (1866-1928) – mājskolotājs, draudzes skolotājs, Tērbatas Universitātē studējis klasisko filoloģiju, vasarās strādādams par mājskolotāju.

Ernests Felsbergs 1897. gadā aktīvi iesaistījās arī Tērbatas latviešu studentu korporācijas „Lettonia” dzīvē. Pēc universitātes pabeigšanas 1901. gadā viņu uz diviem gadiem deleģēja tālākām studijām specialitātē Pēterburgas Universitātei.

1909. gadā Felsbergs izveidoja ģimeni ar Anglijas pavalstnieci Ģertrūdi Koutsu (Coates; drīzumā ģimeni papildināja trīs bērni – meita Lūcija un dēli Alberts, Aleksandrs).

1910. gadā aizstāvēja disertāciju „Brāļi Grakhi” un tika ievēlēts par universitātes filoloģijas un klasiskās arheoloģijas profesoru un augstskolas mākslas muzeja direktoru.

Tērbatā profesors palika līdz pat 1918. gada februārim, kad, sākoties vācu okupācijai arī Igaunijas teritorijā, universitāte tika slēgta. Felsbergs pārcēlās uz Voroņežu, kur vietējā universitātē tika ievēlēts par mākslas vēstures un teorijas profesoru un kādu laiku bija arī guberņas muzeja Mākslas nodaļas pārzinis. Šajos amatos viņš palika līdz pat 1920. gada pavasarim, kad uzsāka mēģinājumu atgriezties dzimtenē. Tas izdevās 1920. gada 17. augustā, kā viņš rakstīja pats, „pēc trīs mēnešus gara, piedzīvojumiem bagāta ceļojuma”.

Pēc 1. pasaules kara  ieradās Latvijā kā zinātnieks un mācībspēks, bija pirmais LU rektors no 1922. līdz 1923. gadam.  Felsbergs lasīja lekcijas klasiskajā filoloģijā, grieķu vēsturē, antīkajā kultūras un mākslas vēsturē. Viņš dibināja arī LU Mākslas vēstures kabinetu, kurā tika savākti gan vērtīgi antīkās mākslas un kultūras priekšmeti, gan tai veltītā literatūra, gan tālaika plašākā antīkās kultūras attēlu un diapozitīvu kolekcija. Profesors bijis arī Saeimas deputāts un izglītības ministrs.

Atbalsts

Stipendija tiek piešķirta Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu studentiem ar ļoti labām, teicamām vai izcilām sekmēm. Stipendijas mērķis ir studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus LU studentus. Stipendija pirmoreiz piešķirta 1999./2000. akad. gadā, to ieguva Dens Dimiņš (700 eiro).

2021. gadā ziedo 9 000 eiro stipendiju fondam. 

2020. gadā Guntis Bērziņš ziedo 6 860 eiro.

2023./2024. akad. g. - Samanta Fiļimonova, Enija Zaķe un Annija Luīze Preisa.

2019./2020. akad. gada stipendiāti – Zane Ozola, Līva Kukle un Rūta Bruževica.

2019. gadā G. Bērziņš ziedo 7 935 eiro.

2018./2019. akad. g. stipendijas ieguvēji – Jānis Putniņš, Zane Katrīne Kļaviņa un Katrīna Narbute.

2018. gadā ziedo 6 000 eiro stipendiju fondam. Pēc mecenāta iniciatīvas uz viņa 80. dzimšanas dienas svinībām tika veikti ziedojumi stipendiju fondam, savācot 4 135 eiro no vairāk nekā no 50 ziedotājiem.

2017./2018. akad. g. – Irīna Rudenko un Roberts Rasums;

2016./2017. akad. g. – Eduards Skvireckis un Arturs Skutelis;

2015./2016. akad. g. – Arturs Skutelis un Zane Gruntmane (2 560 eiro);

2014./2015. akad. g. – Kristīne Rotbaha un Raitis Eglītis (2 560 eiro);

2013./2014.akad. g. –  Lelde Zemberga un Māris Melbārdis (2 560 eiro);

2012./2013. akad. g. – Helmuts Caune un Iveta Joņina (2 560 eiro);

2011./2012. akad. g. – Alise Gunnarsone (bij. Šulte) un Ieva Rodiņa (2 560 eiro);

2010./2011. akad. g. – Ieva Fībiga un Diāna Fogele (2 560 eiro);

2009./2010. akad. g. – Staņislavs Šeiko un Evelīna Zilgalve (2 560 eiro);

2008./2009. akad. g – Anna Zaula, Ieva Andžāne (bij. Bertuse), Renāte Kārkliņa (1 450 eiro);

2007./2008. akad. g. – Baiba Austere (1 450 eiro) un Aija Uzula (1 450 eiro);

2006./2007. akad. g. – Kaspars Šlihta un Ilona Gorņeva (700 eiro);

2005./2006. akad. g. – Līga Liepiņa (700 eiro);

2004./2005. akad. g. – Sanita Baranova un Nataļja Tropkina (700 eiro);

2003./2004. akad. g. – Sanita Bērziņa-Reinsone (700 eiro);

2002./2003. akad. g – Aija Skrastiņa un Iļja M. Boļšakovs (700 eiro);

2001./2002. akad. g. – Kristīne Ante (700 eiro);

2000./2001. akad. g. stipendija piešķirta Linda Pilāne (700 eiro).

Paldies par ieguldījumu izglītībā!