Antra, Bertrams un Kristaps Zariņi

Mecenāti Antra, Bertrams un Kristaps Zariņi no ASV ir izveidojuši sava tēva Richarda Zariņa piemiņas fondu vēstures studiju atbalstam Latvijas Universitātē.

Richards Arturs Oto Zariņš (1913-2006) dzimis 1913. gada 6. decembrī Gaujienas pagasta Virešos lauksaimnieka, pasta un auto piestātnes pārvaldnieka ģimenē. Pēc Augšgaujas pamatskolas un Gaujienas ģimnāzijas beigšanas viņš 1931. gada rudenī iestājās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Jau skolas mācību laikā spilgti izpaudās jaunekļa sabiedriski aktīvais raksturs, un viņš iesaistījās skautu kustībā, kā arī vietējās izglītības biedrības darbībā, pēc tam – kļuva par Latviešu zemnieku savienības biedru. No 1932. gada Richards Zariņš aktīvi darbojās studentu korporācijā „Lettonia”, turpinot to visa mūža garumā un ieņemot daudzus atbildīgus amatus. Vienlaikus viņš darbojās LU Studentu padomē, dziedāja Korporāciju Prezidiju Konventa korī, bija Teoloģijas fakultātes studentu biedrības priekšnieks. Lai iegūtu līdzekļus studijām, strādāja par rakstvedi Mārtiņa draudzē Rīgā.

1938. gada septembrī R. Zariņš beidza studijas un tika ordinēts par mācītāju, bet oktobrī iecelts par mācītāju Rīgas Doma baznīcas draudzē, paliekot šajā amatā līdz dzimtenes atstāšanai. Vienlaikus viņš strādāja par ticības mācības skolotāju Rīgas pilsētas Augusta Deglava (15.) pamatskolā, no 1939. gada septembra – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Bijis radio dievkalpojumu liturgs, 1940. gadā bijis Latvijas ev. lut. draudžu laikraksta „Svētdienas Rīts” redakcijas kolēģijas loceklis. Darbojies latviešu-lietuviešu vienībā, Latviešu – čehoslovāku biedrības Akadēmiskajā sekcijā.

Sekoja valsts okupācija, kuras laikā jaunais mācītājs pieredzēja arī tās nestās ciešanas daudziem draudzes locekļiem un tuviniekiem, ieskaitot apcietināšanas un deportācijas (jau pēc kara sākuma – 1941. gada 28. jūnijā Gaujienas pagastā bēgošie sarkanarmieši nogalināja viņa 1920. gadā dzimušo brāli Zigurdu).

Vācu okupācijas laikā no 1941. gada atkal strādāja arī par ticības mācības skolotāju Rīgas pilsētas 6. ģimnāzijā, no 1942. gada – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. 1942.–1944. gadā bija laikraksta „Baznīcas Ziņas” redaktors. Darbojās arī kā Rīgas radiofona dievkalpojumu liturgs.

1944. gada oktobrī no Kurzemes piekrastes slepus kopā ar ģimeni kuģītī devies bēgļu gaitās uz Zviedriju. Strādājis par skolas bibliotekāru Vestmandālē, latviešu mācītāju un ticības mācības skolotāju. No 1946.gada februāra bija Latvijas ev. lut. Baznīcas pārvaldes Zviedrijā Dienvidu apgabala vadītājs, garīgi aprūpējis arī latviešu bēgļus Dānijā.

1946. gada jūlijā uzaicināts par Ņujorkas latviešu draudzes mācītāju un 1946. gada novembrī pārcēlies uz ASV, ieņemot šo amatu līdz pat aiziešanai pensijā 1989. gadā. Ņujorkas latviešu draudze, kura ārpus reliģiskas funkcijas, tāpat kā citas Trimdas draudzes, pildīja arī sabiedriski politiskās dzīves centru, bija viena no lielākajām visā pasaulē, un tās vadītājs – tieši iesaistīts visos notikumos un norisēs, kas saistījās ar draudzes namu, kurš bija kļuvis arī par ģimenes mājvietu uz gandrīz pusgadsimtu. Simboliski, ka R. Zariņš ieradās Ņujorkā 1946. gada 18. novembrī, turpmākajos gados personiski sagaidot kuģus ar izceļotājiem no Latvijas, lai sniegtu tiem visu iespējamo atbalstu, bet turpmākajos gadu desmitos – vadot lielās draudzes locekļu garīgo dzīvi, detalizēti dokumentējot to un uzglabājot savā personiskajā arhīvā draudzes kancelejā (2012. gadā R. Zariņa arhīvs nonācis glabāšanai Stenforda universitātes (Stanford University) bibliotēkā un šovasar ar to par fonda līdzekļiem jau iepazīstas doktorante I. Didrihsone-Tomaševska). Tieši pateicoties R. Zariņa organizatoriskajām spējām un popularitātei, lielā Ņujorkas draudze palika vienota un nesašķēlās, kā tas notika citās Trimdas draudzēs. Draudze sastāvēja no pieciem novadiem, tai piederēja daudzi nekustamie īpašumi, bet sabiedriskā un kultūras darbība bija ārkārtīgi plaša un sazarota.

Paralēli tiešajam darbam, R. Zariņš rakstīja Trimdas periodikā par sabiedriskiem, politiskiem, vēsturiskiem, reliģiskiem jautājumiem, bija baznīcas laikraksta „Ceļa Biedris” līdzstrādnieks, draudzes izdevuma „Baznīcas Ziņas” redaktors.

1990.-1991. gadā R. Zariņš un latviešu Trimda sagaidīja Latvijas neatkarības atjaunošanu, kas bija ilgu gadu sapņu piepildījums. Pēc neatkarības atgūšanas R. Zariņš vairakkārt apmeklēja dzimteni, kas viņam sagādāja īpaši pozitīvus pārdzīvojumus. 2001. gadā Latvijas valsts novērtēja viņa nozīmīgo darbu, apbalvojot ar Triju zvaigžņu ordeni. Richarda Zariņa mūžs noslēdzās 2006. gada 31. maijā Matapointsetā, Masačūsetsas pavalstī.

Jau studiju laikā 1936. gadā laulības saitēm uz mūžu saistījās ar skolotāju Mariju Rozenbergu (1910-1996), un šajā laulībā piedzima Antra, Bertrams, Kristaps un Pēteris (1947-2004). Raksturīgi Trimdas latviešu ģimenēm, ar mērķtiecīgu audzināšanu un pašu bērnu uzcītību, Richards un Marija panāca, ka viņi apzināti virzījās pa izglītības kāpnēm, sekmīgi veidojot karjeras un vienlaikus aktīvi darbojoties Trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē.

Tieši Richarda Zariņa bērni – Antra, Bertrams un Kristaps šodien ir izveidojuši fondu sava tēva piemiņai, kurš dos iespēju sniegt atbalstu LU vēsturniekiem Latvijas vēstures izpētē. Īpaši nozīmīgs minētais atbalsts ir apstākļos, kad zinātnes un vēstures izglītības stāvoklis Latvijā ir ļoti sarežģīts un valsts finansiālais atbalsts zinātniekiem un pasniedzējiem – niecīgs. Fonds nodibināts vēstures studiju atbalstam, neraugoties uz apstākli, ka visu tā izveidotāju profesionālā darbība saistīta ar citu jomu – medicīnu. Iemesls tam ir Trimdas sabiedrībā kopumā un Zariņu ģimenē īpaši pastāvošā izpratne par vēstures jautājumu nozīmīgumu Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē.

Bakterioloģe Antra Zariņa-Trašere (Thrasher; dzimusi 1941. gadā Rīgā) 1962. gadā ieguva bakalaura grādu mikrobioloģijā koledžā Ņujorkā un pēc trīs gadiem - maģistra grādu vides zinātnēs Rutgers universitātē Ņūdžersijā, uzsākot darbu dažādās zinātniskās laboratorijās Ņujorkā (Rokfellera universitātē, Daunsteitas Medicīnas centrā u.c.), bet 1971. gadā pārceļoties uz Bostonu, kur strādāja osteoartrīta izpētē Masačūsetsas Galvenajā slimnīcā (General Hospital). Pēc ģimenes izveidošanas 70. gadu vidū un vēlāk strādāja par aģenti ceļojumu birojā. Pašlaik pievērsusies  mūzikas jomai, spēlē amatieru orķestrī.

Ārsti – ķirurgs ortopēds un sporta ārsts Bertrams Zariņš (dzimis 1942. gadā Rīgā) un asinsvadu ķirurgs Kristaps Zariņš (1943. gadā Tukumā) ir vieni no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem speciālistiem savās nozarēs visā pasaulē.

Bertrams Zariņš 1967.gadā ar izcilību beidza Medicīnas skolu (State University of New York, Medical School, Syrakuse), iegūstot doktora (MD) grādu, sekoja ķirurga rezidentūras darbs Džona Hopkinsa (John Hopkins) slimnīcā Baltimorā, no 1970. gada specializējās ortopēdijā Bostonā, bet no 1976. gada strādāja ortopēdiskās ķirurģijas nozarē Hārvarda universitātes Hārvarda Medicīnas skolā, kopš 2007. gada ieņemot tur pilna profesora amatu. Viņš ir galvenais ārsts amerikāņu futbola Nacionālās Futbola līgas komandā „The New England Patriots”, kā galvenais ārsts strādājis arī Nacionālās Hokeja līgas komandā „Boston Bruins”, 12 gadus bijis ārsts ASV Olimpiskajā komandā, bet ziemas Olimpiskajās spēlēs Sarajevā 1984. gadā bija ASV komandas galvenais ārsts. Viņš ir vairāku desmitu zinātnisku žurnālu redakciju kolēģiju loceklis, daudzu starptautisku profesionālu organizāciju valdes loceklis, Spānijas Artroskopijas asociācijas goda prezidents. Viņš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis un Latvijas Zinātnes padomes neatkarīgs eksperts. Par nopelniem apbalvots ar Latvijas Triju zvaigžņu ordeni.

Kristaps Zariņš 1968. gadā ieguva medicīnas doktora grādu Džona Hopkinsa universitātē Baltimorā, pēc tam ķirurģijas rezidentūra Mičiganas universitātes slimnīcā un pētniecības darbi Džona Hopkinsa (John Hopkins) slimnīcā Baltimorā, 1974.-1976. gadā bija karadienestā kā Kara flotes virsnieks Reģionālajā Medicīnas centrā San Diego. No 1976. gadā viņš bija saistīts ar Čikāgas universitātes, bet no 1993. gada – ar Stenforda universitātes (Stanford University) Medicīnas centru, pastāvīgi atrazdamies arī vadošos administratīvos amatos. No 1982. gada asinsvadu ķirurģijas profesors, no 2010. gada emeritētais profesors. Ilgstoši bijis arī aterosklerozes un asinsrites pētniecības laboratorijas vadītājs, ķirurgs vairāk par 10 citos medicīnas centros dažādās pilsētās. Vairāk par 20 ASV un citu valstu profesionālo žurnālu redakciju kolēģiju loceklis, redaktors, darbojas vairāk par 30 profesionālajās organizācijās ASV, Latvijā un citur. Daudzu grāmatu, vairāk par 350 rakstu, 130 grāmatu nodaļu autors. Apbalvots arī ar Latvijas Triju zvaigžņu ordeni un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Zelta medaļu.

Bertrams un Kristaps Zariņi līdz šim visdažādākajos veidos ir atbalstījuši Latvijas medicīnu – ārstus un studentus (cita starpā viņi bija iniciatori pirmajam Pasaules latviešu ārstu kongresam 1989. gadā) ar stipendijām, kā arī iespēju pastāvīgi stažēties labākajos ASV medicīnas centros. Tagad kopā ar māsu Antru viņi snieguši būtiski atbalstu arī Latvijas vēstures zinātnes attīstībai. Latviskuma uzturēšanu un atbalstu savai dzimtenei viņi uzskata par pilnīgi dabisku un godpilnu pienākumu. Arī tas, neapšaubāmi ir Antras, Bertrama un Kristapa tēva – Richarda Zariņa nopelns, kura piemiņa tagad tiek godināta arī ar palīdzības starpniecību Latvijas vēsturniekiem.

Fonda programma sāk darbību 2013. gada septembrī un pirmajā darbības gadā ļaus saņemt stipendiju maģistra darba „Latvijas armijas kara slimnīcas Neatkarības kara laikā 1919.-1920. gadā” izstrādei Vēstures un filozofijas fakultātes studentei Innai Gīlei, sagatavot izdošanai darbus doktorantei Inetai Didrihsonei-Tomaševskai, pasniedzējiem Ērikam Jēkabsonam un Harijam Tumanam, kā arī – zinātniekiem apmeklēt vairākas starptautiskas konferences.
LU Vēstures un Filozofijas fakultātes doktorantes I.Didrihsones-Tomaševskas raksts par pētījumiem ASV

Raksta autors: LU asoc. prof. Ēriks Jēkabsons.

Atbalsts

2013. un 2014.gadā sniegts atbalsts 34 637 eiro apmērā.

2015. gadā ziedoti 22 862 EUR.

2017. gadā ziedoti 18 754 EUR.

2018. gadā R. Zariņa piemiņas fonds turpina atbalstīt LU vēstures studiju attīstību un pilnveidošanu, ziedojot 25 tūkstošus ASV dolāru.

2019. gadā ziedo 25 000 ASV dolāru.

2020. gadā ziedo 26 300 EUR.

2021. gadā ziedo 81 845 EUR.

2022. gadā ziedo 22 050 EUR Zariņa fonda stipendijai un LU VFF profesora Ērika Jēkabsona projektiem.

Paldies par atbalstu!