Andrejs Eglīte

Mecenāts, Amerikas latvietis Andrejs Eglīte ir dzimis 1938. gada 11. aprīlī Rīgā. Abiem Andreja vecākiem – Annai Marijai (dzim. Irbe) (1907-2001) un Jānim Eglītem (1906-1988) – paticis un padevies darbs ar bērniem, viņi strādājuši par pedagogiem. Arī māsa Dace Lisa Teilore (Taylor) dzimusi Latvijā 1942. gada 9. februārī.

Kad tuvojās Otrā pasaules kara beigas, ģimene pieņēma grūtu lēmumu – izceļot uz Vāciju. Tur viņi mitinājās bēgļu nometnēs, līdz 1949. gadā devās uz ASV, kur apmetās netālu no Amsterdamas pilsētas Ņujorkas štatā.

Vēlāk ģimene pārcēlās uz Linkolnu, kur Andrejs turpināja bēgļu nometnēs iesāktās skolas gaitas un 1956. gadā absolvēja Linkolnas vidusskolu. Jau drīz Andrejs sāka inženierzinātņu studijas Nebraskas Universitātē, kā arī iestājās studentu korporācijā "Latvia".

1961. gadā Andrejs tika iesaukts ASV Armijas aktīvajā bruņoto spēku daļā, kur palika līdz 1963. gadam, pēc tam vēl divus gadus atradās armijas rezervē. Līdz aiziešanai pensijā 2006. gadā strādājis Nebraskas štata tiltu projektēšanas nodaļā.

Kopš 1961. gada ir Daugavas Vanagu (DV) ASV Linkolnas apvienības Mūža biedrs, ir pildījis amatus valdē, šaušanas sporta kopā un revīzijas komisijā.

Viņš ir arī Amerikas Latviešu Apvienības Mūža biedrs Dzintara pakāpē, apbalvots ar apvienības atzinības rakstu par ilggadīgu darbu DV apvienībā.

No 1975. gada Andrejs darbojas Latviešu fondā, kur ir sasniedzis Dzelzs tūkstošnieka pakāpi, kā arī Latviešu Brīvības fondā.

Andrejs Eglīte ir arī Okupācijas muzeja un Latvijas Bērnu fonda atbalstītājs.

Par Jāni Eglīti (1906-1988)

Mecenāta Andreja Eglītes tēvs Jānis Eglīte dzimis 1906. gadā 30. jūnijā Rīgā, rokpelņu ģimenē. Ģimenē kopā bija 3 brāļi un 4 māsas. Jāņa vecāki bija ienākuši Rīgā no Dauguļu pagasta, Valmieras apriņķa. Pirmā pasaules kara laikā ģimene pārcēlās uz dzīvi laukos Priekuļu pagastā Cēsu apriņķī. Skolas gaitas Jānis sāka 1913. gadā Rīgas pilsētas elementārskolā Čiekurkalnā un turpinājis Priekuļu 6. klases pamatskolā, ko pabeidza 1921. gadā. Savukārt 1923. gadā iestājās Rīgas skolotāju institūtā, ko absolvēja 1928. gadā, iegūdams pamatskolotāja tiesības. Strādāja par skolotāju 6. klases pamatskolā Kuldīgas apriņķī.

Pēc obligātās karaklausības izpildīšanas 4. Valmieras kājnieku pulkā dižkareivja pakāpe tika ievēlēts par skolotāju Rīgas pilsētas R. Blaumaņa 27. pamatskolā. 1931. gada rudens semestrī iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinību fakultātē, lai studētu ģeogrāfiju. 1932. gadā iestājās korporācijā "Latvia". 1934. gadā 1. decembrī salaulājās ar Annu Irbes jaunkundzi. 1936. gadā tika apstiprināts par skolas pārzini minētajā pamatskolā. Šai amatā nostrādāja, izņemot pārtraukumu boļševiku laikā 1941. gadā.

1944. gada septembrī kopā ar ģimeni atstāja Latviju, lai dotos bēgļu gaitās Vācijā, kur tika nometināts Meklenburgā, Haginovas apkārtnē, līdz kara beigām. Dzīve turpinājās vairākās pārvietoto personu (DP) nometnēs skolas darbos kā skolotājām, skolu pārzinim un ģimnāzijas inspektoram. 1949. gada septembrī ģimene ierodas ASV Ņujorkas pavalstī, Amsterdamas pilsētas apkārtnē, kur nokalpoja obligāto laiku pie sava galvotāja uz laukiem piensaimniecībā. 1950. gadā Jānis un ģimene pārcēlās uz Linkolnas pilsētu Nebraskas pavalstī. Darbu atrod Nebraskas ceļa departamenta laboratorijās materiālu pārbaudē kā inženiera palīgs, kur nostrādāja līdz aiziešanai pensijā.

Jānis bija viens no trim laicīgiem pārstāvjiem Linkolnas Latviešu ev. lut. draudzes organizēšanā un nodibināšanā; arī vairākkārtējs draudzes padomes loceklis. Kad draudze ieguva savas telpas, Jānis bija skolas pirmais pārzinis un skolotājs, mācot latviešu valodu, ģeogrāfiju un vēsturi. Līdztekus darbam draudzē un skolā, Jānis Eglīte bija aktīvs loceklis Nebraskas latviešu palīdzības biedrībā, iestājas DV apvienībā Linkolnā, bija Linkolnas latviešu studentu korporācijas kopas dibinātājs, ALA mūža biedrs un Latvijas Brīvības fonda biedrs (PBLA). Blakus savam tiešajam audzināšanas darbam, viņa sirds piederēja klasiskai literatūrai. Viņš cauri caurēm bija intelektuālists ar dziļu, nopietnu kristietības iezīmi. Daudzkārt viņš skuma par savas tautas likteni, un viņam sāpēja ikviena latvieša novirzīšanās no latvietības pamatiem. Jānis aizgāja mūžībā 1988. gada 24. septembrī un tika apbedīts Linkolnas pilsētas kapos.

Atbalsts

2019. gadā sadarbībā ar "Friends of the University of Latvia" Andrejs Eglīte sava tēva Jāņa Eglītes piemiņai ziedo 25 000 ASV dolāru kognitīvo zinātņu atbalstam Latvijas Universitātē. Projekts: Uztvere modalitāšu dažādībā un valencē.