Minna Matilde Vilhelmīne Petkevičs

Darbā pavadītā bērnība un alkas pēc zināšanām

Mecenāte Minna Matilde Vilhelmīne Petkevičs (dz. Melli) (1860-1943) dzimusi 1860. gada 9. februārī tagadējā Stopiņu pagastā Ulbrokas muižā Plunču mājās, kur Minnas vecāku Kārļa Melli un viņa sievas Trīnes ģimenē auga arī Minnas vecākā māsa Natālija un brālis Kārlis.

Minnas tēvs bija Plunču mājas un kroga, kā arī tiem piederošās zemes rentnieks. Trīs bērnu bērnība tika aizvadīta smagā darbā. Jau kopš mazotnes bērnos tika ieaudzināts darba tikums un mīlestība pret mākslu. Lai arī vecāki visus trīs bērnus sūtīja pamatskolā, uzsverot izglītības nozīmīgumu, tā bija un palika Minnas vienīgā skola, par ko mūža vēlākajos gados tika spēcīgi pārdzīvots.

Vēlākos gados viņa saprata, ka izglītība paver daudz plašākas iespējas dzīvē, tāpēc smagi pārdzīvoja to, ka nav bijis iespēju turpināt izglītību," raksta M.M.V. Petkevičs mantinieku pilnvarotā pārstāve Rūta Krastiņa, atklājot arī Minnas tālāko dzīves gājumu.

"1879. gada vasarā Minna iepazinās ar poļu izcelsmes jaunekli Leopoldu fon Petkeviču, kurš kopš 14 gadu vecuma, tēva mudināts, gāja pats savu dzīves ceļu, Rīgā strādājot par trauku mazgātāju restorānā, līdz kļuva par tā īpašnieku. Tā kā Minna bija izaugusi par ļoti gudru, raksturā stingru un skaistu jaunu sievieti, vecāki necēla iebildumus un 1881. gada 7. janvārī pāris salaulājās, Minnai esot 21 gadu vecai, savukārt Leopoldam apritot 25 gadu vecumam. Tā kā Leopolds bija katoļticīgs, katoļticību pieņēma arī Minna, tiekot iesvētīta ar vārdu Vilhelmīne, ko turpmāk lietoja kā vienīgo."

1883. gada 26. jūlijā Vilhelmīnes un Leopolda ģimenē piedzima dēls Feliks Kārlis Edgars, savukārt 1892. gada jūnijā – Helmuts Zigismunds Juliuss. Jaunākais dēls Zigfrīds Romeo, domājams, dzimis 19. gs. beigās, taču par viņu nav saglabājušās ziņas – iespējams, Romeo aizgājis bojā Pirmā Pasaules kara laikā, liecina vēstures dati.

Pāra dēli – Helmuts (pa kreisi) un Felikss – vecāku atbalstīti, guva augstāko izglītību, studējot mūziku un mākslu, savās profesijās tiekot atzinīgi novērtētiem.

Nams, kā ienākumi tiek izlietoti latviešu studentu pabalstīšanai

"Pirkuma līgumu par īpašumu K. Barona ielā 28/28a Petkeviču ģimene noslēdza 1896. gadā, īpašumā iegūstot zemes gabalu, kas sastāv no vairākām koka ēkām, zirgu staļļiem un aizsāktu trīs stāvu ēku. Tās projektēšanu un būvdarbu vadīšanu, ķeroties pie mājas pārbūves, kas tika pabeigta 1914. gadā, uzņēmās viens no pirmajiem latviešu arhitektiem Konstantīns Pēkšēns.

Savukārt 1914. gadā Petkeviču ģimene sastādīja un apstiprināja kopīgu testamentu, kurā viņi visu savu mantu novēlēja tam laulātajam draugam, kurš pārdzīvos otru. Abu nāves gadījumā no viņu mantojuma izmaksājami līdzekļi visu trīs dēlu izglītībai," uzsver Krastiņa.

Kad 1918. gadā Latvijā ienāca Sarkanā armija, Vilhelmīne un Leopolds kā lieli zemes īpašnieki tika arestēti un turēti cietumā, kur Leopolds saslima ar tuberkulozi, 1919. gada 1. maijā 63 gadu vecumā mirstot.

Vēlāk, kad Vilhelmīne tika atbrīvota, viņa pārapbedīja vīru Miķeļa kapos, taču gan jaunākā dēla Zigismunda nāve, gan vīra bojāeja un arī Pirmā Pasaules kara sekas vairākus gadus neļāva sievietei atgūties.

Uz ilgu laiku tika pārtraukta ģimenes saimnieciskā darbība, kā arī ēku būvniecība. 1924. gadā par visa īpašuma mantinieci kļuva Vilhelmīne, tā pārvaldīšanas darbos iesaistoties dēlam Helmutam, kā arī ģimenes draugam arhitektam Eiženam Laubem.

Vēlākajos gados K. Barona ielas namā tika izveidota viesnīca "Marss" ar 54 viesu istabām, kurās apmetās gan ārzemnieki, gan Latvijas iedzīvotāji, kuri bija atbraukuši uz Rīgu.

1940. gadā Latvijai zaudējot neatkarību, privātīpašumi tika nacionalizēti, un to skaitā bija arī Vilhelmīnes īpašums K. Barona ielā 28/28a, tāpēc 1942. gadā, rakstot sava mūža otro testamentu, Vilhelmīne tajā iekļāva šādus vārdus: "Ja tiktu atdots atpakaļ nekustamais īpašums Rīgā, K. Barona ielā Nr. 28/28a…"

Mūža pēdējos gados Vilhelmīnei sevišķi tuvi bija māsas un brāļa mazbērni, kurus viņa savā testamentā ar pateicību iekļāva kā pēcmantiniekus, kuri arī ieguva īpašumu, jo par abu dēlu un viņu ģimeņu (kuriem bija novēlēts īpašums) likteņiem pēc Otrā Pasaules kara nekas nebija zināms, līdz 2012. gadā mazmeitas Benitas trīs meitas un vīrs ieradās Rīgā un atrada savas vecvecmāmiņas īpašumu," stāsta Petkeviču dzimtas mantinieku pilnvarotā pārstāve.

1943.gada 10.maijā, dēlam Helmutam klātesot, M.M.V. Petkevičs nomirst savās mājās 83 gadu vecumā, un ir apglabāta Rīgas Sv. Miķeļa kapos blakus savam vīram.

"[..] savu mantu esmu ieguvusi ilgos gados, sūri - grūti strādādama un taupīdama, tamdēļ mana vēlēšanās un griba ir, lai šī manta pēc manas nāves saglabātos arī uz turpmākiem laikiem un nenonāktu svešās rokās…"

Šāds teikums lasāms Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs testamentā, kurā viņa novēl Universitātei sava nama K. Barona ielā 28/28A daļu.

Goda plāksne un rododendrs

2010. gadā, atzīmējot 150 gadus kopš LU mecenātes Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs dzimšanas, tika atklāta piemiņas plāksne pie Universitātei novēlētā mantojuma (nama K.Barona ielā 28/28A), kā arī pēc LU fonda aicinājuma LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte” un LU Bioloģijas fakultātes dekāns prof. Rihards Kondratovičs, parādot godu LU fonda mecenātei M.M.V. Petkevičs, vienam no mūžzaļo rododendru šķirnēm deva vārdu „Vilhelmīne”.

Rakstu sagatavoja Evija Krūmiņa (Delfi), atsaucoties uz M.M.V. Petkevičs mantinieku pilnvarotās pārstāves Rūtas Krastiņas apkopoto informāciju.

Atbalsts

Mecenātes Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs Universitātei novēlētais mantojums – nama K. Barona ielā 28/28A daļa. Ienākumi no tā apsaimniekošanas, pateicoties LU pilnvarotās pārstāves Rūtas Krastiņas pašaizliedzīgajam darbam, tiek izlietoti M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendijām ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus LU pirmā kursa studentus ar nepietiekamu finansiālu nodrošinājumu. Līdz 2015. gadam stipendijas saņēmuši jau vairāk nekā 200 jauniešu.