Vaira Inta Pelēķis-Kristofere
Mecenāte Dr. med. Vaira Inta Pelēķis-Kristofere (Christopher) (1936) dzimusi Latvijā. Otrā Pasaules kara laikā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, līdz 1950. gadā nonākusi Ņūdžersijā, ASV. Pamatskolu pabeidza nometnē Vācijā, ģimnāziju – Amerikā. Vēlāk studējusi Ženēvā, Šveicē, kur ieguvusi doktora grādu medicīnā, specializējoties patoloģijā. Pašlaik dzīvo ASV, ir labdarības organizācijas Friends of the University of Latvia valdes locekle.
Vēlāk V.I. Pelēķis-Kristofere iestājās koledžā, kur studēja franču valodu. Tieši studijas koledžā mainīja viņas dzīvi – trešajā studiju gadā radās iespēja vienu semestri mācīties kādā no Eiropas valstīm. Izvēlējās studijas Šveicē, kur, pateicoties labu cilvēku atbalstam, bija iespējams pilnvērtīgi studēt. Absolvējusi koledžu, atgriezās Ženēvā, kur ieguva doktora grādu medicīnā.
Vaira I. Pelēķis-Kristofere kļuvusi par mecenāti, jo viņai pašai labi cilvēki palīdzēja iegūt izglītību.
Par sadarbības aizsākumu ar Latvijas Universitātes fonda stipendiju programmu „Ceļamaize” mecenāte stāsta: „Esmu vienmēr atbalstījusi dažādus projektus, kas saistās ar Latviju, it sevišķi ar izglītību. Kopš aiziešanas pensijā 1995. gadā, esmu ļoti intensīvi piedalījusies labdarības (medicīnas, baznīcas, bērnu namu, stipendiju u.c.) projektos. 2006. gadā, savā 70. dzimšanas dienā, nolēmu dot Latvijas Universitātei sava tēva Kārļa Pelēķa stipendiju, jo tēvs bija pirmais, kas no ģimenes aizgāja studēt un viņš vienmēr bija ļoti lepns par to.”
Mecenāte atceras, ka pašas finansiālie apstākļi ceļā uz augstākās izglītības ieguvi nebija viegli, un novērtē cilvēkus, kas viņai palīdzēja sasniegt mērķi: „Kad es studēju, mani finansiālie apstākļi bija ļoti bēdīgi. Bija gadījumi un cilvēki, kas radīja iespēju, lai es studētu. Tagad ir mana reize mēģināt dot šo iespēju latviešu jaunatnei.”
Vaira I. Pelēķis-Kristofere uzskata, ka ikvienam Latvijas Universitātes absolventam, kurš pelna naudu ar iegūtajām zināšanām, vajadzētu atcerēties savu universitāti. "Ja katrs absolvents gadā ziedotu kaut pārdesmit eiro Latvijas Universitātes fondam, tad laimīgu studentu, kuriem stipendija, iespējams, ir vienīgais glābiņš, būtu krietni vairāk. Amerikā šāda prakse ir populāra un cilvēki neaizmirst savu "zināšanu māti", tiklīdz saņēmuši diplomu," uzskata Vaira Pelēķis-Kristofere.
Mecenātes vēlējums stipendiātiem: Novērtējiet šo iespēju iegūt izglītību, pielietojiet iegūto un strādājiet pašapzinīgi savā valstī!
Atbalsts
2021. gadā ziedo 4 500 eiro stipendijai "Ceļamaize".
2019. gadā ziedo 2 642,24 eiro, lai radītu Īras Kuh-Bolšaitis piemiņas stipendiju.
2017. gadā ziedo 3 750 eiro LU studentu atbalstam.
2014. un 2015. gadā ziedo LU studentu stipendijām, kopējais atbalsts – 3 362 eiro.
2008. gadā turpina sniegt atbalstu stipendijas izmaksai, ziedojot 1 494 eiro.
2006. gadā sāk atbalstīt stipendiju programmu "Ceļamaize". Stipendiju 2007./2008. akad. gadā saņēma LU Teoloģijas fakultātes studente . Ziedojuma apmērs – 1 494 eiro.
Stipendiāti
2020./2021. akad. gadā - Kristaps Feldmans.
2019./2020. akad. gadā – Valdemārs Felcis un Linda Bēvalde.
2018./2019. akad. gadā – Daniils Vladimirovs un Karīna Melbārde.
2013./2014. akad. gadā – Kristīne Vietniece.
2007./2008. akad. gadā pirmo stipendiju saņem Santa Ezergaile (bij. Siņicina) no LU Teoloģijas fakultātes.
Paldies par atbalstu!