Vitauts Tamužs

Mecenāts Vitauts Tamužs (1935-2019) dzimis Rīgā 1935. gada 2. decembrī. Pazīstams kā izcilais zinātnieks, iedvesmojošais skolotājs, Latvijas materiālmehānikas zinātniskās skolas radītājs, Latvijas Universitātes (LU) Polimēru mehānikas institūta laboratorijas vadītājs un viens no LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedras dibinātājiem.

Pirmo fizikas izglītību klasiskās mehānikas specializācijā Tamužs ieguva Maskavas Valsts Universitātē, kur Fizikas un matemātikas fakultāti ar izcilību absolvēja 1959. gadā, tur arī vēlāk turpināja studijas aspirantūrā. Drīz atgriezies dzimtenē, lai uzsāktu darbu jaunizveidotajā Polimēru mehāniskas institūtā. Doktora disertāciju par tēmu “Unikalitāte un metode cietu plastmasas ķermeņu dinamisko problēmu aptuvenam risinājumam” jaunais fiziķis aizstāvēja Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) 1973. gadā, bet doktora grādu fizikas un matemātikas jomā ieguva 1974. gadā. Savukārt 1980. gadā kļuvis par profesoru Latvijas Universitātē.  Īsi pēc Latvija neatkarības atjaunošanas, 1992. gadā, kļuva arī par inženierzinātņu doktoru.

Zinātnē Vitauts Tamužs nodevies cietvielu un kompozītmateriālu, kā arī sabrukuma un noguruma mehānikas pētniecībai. Viņa atklājumi un darbi ietekmējuši materiālu zinātnes attīstību pasaules līmenī. Uzsākot darbu Polimēru mehānikas institūtā, Tamužs drīz kļuva par laboratorijas vadītāju, bet vēlāk par zinātniskās padomes priekšsēdētāju. Teju sešdesmit gadu ilgušajā darba cēlienā profesors devis nozīmīgu ieguldījumu ne tikai paša institūta attīstībā, bet vietējās materiālmehānikas zinātniskās skolas attīstībā kopumā. Paralēli pētnieciskajai darbībai institūtā veicis akadēmisko darbu Latvijas Universitātē, strādājot ar ļoti daudziem studentiem, no kuriem talantīgākie šobrīd kļuvuši par pasaules līmeņa zinātniekiem.

Līdztekus akadēmiskajai darbībai LU un Rīgas Tehniskajā Universitātē regulāri ar vieslekcijām uzstājies visā pasaulē, bet kā viesprofesors strādājis Amerikā un Vācijā. Laikā no 1975. līdz 2000. gadam bijis autors vai līdzautors sešām monogrāfijām, publicējis ap 300 rakstu dažādos zinātniskajos izdevumos. Par profesoru LU ievēlēts 1980. gadā.

Fizikas profesora zinātniskā darbība novērtēta ar vairākiem apbalvojumiem, tostarp, 2008. gadā saņēmis LZA Lielo medaļu par materiālmehānikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā, 2006. gadā Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu materiālu mehānikā, 2000. gadā LZA un akciju sabiedrības "Grindeks" balvu par izcilu devumu polimēru un kompozīt-materiālu mehānikas attīstībā un visaugstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanā, bet jau 1995. gadā par izcilu un ilgstošu ieguldījumu zinātnē, tehnoloģijās un fundamentāliem atklājumiem mašīnbūvē Eiropas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa titulu Inženierzinātņu sekcijā. Vitauta Tamuža zinātniskā darbība tikusi novērtēta arī PSRS laikā, par ko liecina vairāki Padomju Savienības apbalvojumi.

Laikabiedru atmiņās Vitauts Tamužs paliks kā pētnieks ar mākslinieka dvēseli, kas vienlīdz mīlējis gan zinātni, gan mākslu, zinātnē vienmēr meklējot eleganci un iekšējo skaistumu. Tamužs pats atzinis: "Man, savā laikā atstājot Maskavas Universitāti, bija radusies strikta un varbūt pat nekaunīga pārliecība: man vienalga, kāda ir manu rezultātu attieksme pret realitāti, bet šiem rezultātiem jābūt iekšēji skaistiem un elegantiem.”

Zinātnieks bijis apveltīts ar nemirstīgu dzīves mīlestību, dzīvesprieku, neatlaidību, nerimstošu zinātkāri, daudzpusību un plašu skatu uz dzīvi, dabisku patiesības un taisnīguma apziņu, kā arī izteiktu sekošanu savam aicinājumam un spītību savu mērķu sasniegšanā.

2019. gada maijā klajā nākusi Elvitas Rukas grāmata “Kāda pētnieka dzīve”, kā pati autore to raksturo, “zinātnieka cilvēciskais portrets”, kas “apkopo Vitauta Tamuža un viņa līdzbiedru atmiņas, veidojot dokumentāli spēcīgu laikmeta ainu un stāsta par mūžīgām, nepārejošām vērtībām”.

Profesora skolēns, Lulea Tehnoloģiju universitātes (Zviedrija) profesors, LZA ārzemju biedrs, Academia Europea goda biedrs (Honoris Causa) Jānis Vārna par savu skolotāju, zinātnisko vadītāju un draugu stāsta: “Šādi panākumi nekrīt no gaisa! Vajadzīgs gan liels talants, gan ieguldītais darbs, bet vissvarīgākais ir gribēt!” Profesors Vārna atceras kādu gadījumu, kad tieši Tamužs viņam licis saprast šo mācību, kas palikusi atmiņā un vadījusi zinātnieku viņa darbos. Tolaik jaunajam fiziķim Jānim Vārnam ticis uzdots kāds uzdevums, ko pirmo kursu doktorants nekad nebija veicis un nezināja, kā to paveikt, to arī liekot profesoram noprast: “Vitauts tā noskatījās uz mani un teica: Viss atkarīgs no tā, cik ļoti tu gribi to izdarīt. Ja tiešām gribēsi, tad atradīsies gan laiks, gan zināšanas”.  

Jānis Vārna apstiprina, ka Vitautam Tamužam izteikti piemitusi "gribēšana" izdarīt "neizdarāmo" un dot  paliekošu ieguldījumu zinātnē, nerēķinoties ne ar laiku, ne praktiskajām iespējām. "Tas ir viens no iemesliem, kas ļāvis viņam atstāt tik dziļu nospiedumu kompozītmateriālu mehānikā.”

V. Tamužs miris 2019. gada 2. novembrī Rīgā.

Atbalsts

2020. gadā ziedo 5 000 EUR stipendiju fonda izveidei labākajiem starptautiskā zinātniskā žurnāla "Kompozītmateriālu mehānika" (Mechanics of Composite Materials) autoriem no latviešu zinātnieku vidus.

2019. gada V. Tamužs testamentāri novēl 5 000 EUR stipendiju fonda izveidei labākajiem starptautiskā zinātniskā žurnāla "Kompozītmateriālu mehānika" (Mechanics of Composite Materials) autoriem no latviešu zinātnieku vidus.

Paldies par atbalstu!