Klāvs Ozols

Studē: LU Ķīmijas fakultāte, bakalaura programma "Ķīmija".
Hobiji: Aktīvā atpūta – pārgājieni, velobraucieni, laivu braucieni, tautas dejas, ķīmijas paraugdemonstrējumi un eksperimenti.
Raksturo: Cenšos uz visu skatīties no labākās puses.
Moto: -Kā tev iet? 
          -Arvien labāk!


Klāvs Ozols ir absolvējis Valmieras Pārgaujas ģimnāziju, ieguvis stipendiju „Ceļamaize 2014” (ar kompānijas „Arčers” atbalstu) 2 200 eiro apmērā un uzsācis studijas LU. Par sevi stāsta:

„Ķīmija mani interesē jau kopš bērnības, kad tētis, kuram ķīmija nav sveša, iemācīja audzēt lielus, krāsainus kristālus, kā arī pagatavot šaujampulveri. Kad mācījos 7.klasē, bija iespēja dabūt lielu daudzumu reaģentu un laboratorijas trauku par velti. Protams, mans tētis to izmantoja. Tad arī sāku burties cauri ķīmijas eksperimentu grāmatām un veicu visus eksperimentus, kas bija iespējami ar vielām un prasmēm, kas man bija. Vakaros pirms gulētiešanas lasīju vecas ķīmijas grāmatas augstskolu reflektantiem. Tad arī ķīmija mani tā patiešām ieinteresēja, jo man patīk izprast, kas, kāpēc un kā notiek man visapkārt. Arī skolā paveicās ar ķīmijas skolotājiem, kas manu degsmi atbalstīja un vēl vairāk pastiprināja. 

Dalība Pasaules ķīmijas olimpiādē bija neaizmirstama pieredze, kā arī mērķis, kura sasniegšana palīdzēja piepildīt nākamo mērķi – studēt ķīmiju, atlika tikai izvēlēties starp RTU un LU. Cītīgi izpētīju piedāvātās studiju programmas un sapratu, ka man piemērotāka būs Latvijas Universitāte.

Kopš pirmās klases dejoju tautas deju kolektīvā, kopš pamatskolas nodarbojos ar vieglatlētiku. 12.klasē darbojos arī skolēnu pašpārvaldē. Tomēr visvairāk aizraujos ar dabu un dabaszinībām. Man vienmēr ir paticis atrasties dabā un izzināt pasauli sev apkārt.

Pateicoties stipendijai, varēšu pievērsties studijām un sabiedriskajām aktivitātēm, neuztraucoties par to, kur dabūšu naudu iztikai. Domāju, ka stipendija palīdzēs ceļā uz manu mērķi – kļūt par tiesu ķīmijas ekspertu. Uzskatu, ka stipendija man piešķirta par sasniegumiem ķīmijā un tāpēc, lai tie nebūtu pēdējie.”