Lelde Titava

Studē: LU Teoloģijas fakultātes maģistrantūra.
Hobiji: Riteņbraukšana, grāmatas par garīgo aprūpi un cilvēku dzīvēm.
Raksturo: Patīk atklāt kaut ko jaunu, izdomāt mērķi un iet uz to, patīk, ka ceļā uz to satieku īpašus cilvēkus, patīk būt kopā ar vienkāršiem cilvēkiem, kuri ar pateicību dzīvo savu dzīvi, mācos no viņiem pazemību.
Moto: Nebaidies, tikai tici (un elpo dziļi!)!

Žaņa Lapuķa piemiņas stipendijas ieguvēja Lelde Titava stāsta:

„Mani vienmēr ir interesējuši cilvēku stāsti par sevi, saviem sapņiem, dzīvi, tās priekiem un bēdām. Jau bērnībā ļoti patika iztaujāt vecmāmiņu, viņas dzīves pieredze likās fascinējoša.

2003.gadā beidzu studijas Kristīgajā akadēmijā, ar to mana vēlme uzklausīt cilvēkus tikai nostiprinājās. Laimīgā kārtā man bija iespēja uzsākt studijas ASV, Sentluisas Barnes-Jewish slimnīcā, kurā apguvu klīnisko pastorālo aprūpi. Atbraucot atpakaļ, sāku strādāt P.Stradiņa slimnīcā par kapelāni jeb garīgās aprūpes speciālisti. Tur bija iespēja realizēt visu to, ko apguvu ASV, ieskaitot manu izloloto projektu „Dvēseļu dārzs”. Lai zināšanas un pieredzi varētu nodot tālāk, iestājos LU Teoloģijas fakultātē maģistrantūrā.

Žaņa Lapuķa piemiņas stipendija būs labs atbalsts, lai varētu strādāt pie sava nākamā projekta, par kuru esmu iecerējusi rakstīt maģistra darbu. Tas saistās ar likumdošanas maiņu mūsu valstī. Problēma, kuru vēlos risināt, ir saistīta ar teoloģisku un ētisku jautājumu – kurā brīdī cilvēks tiek aplūkots kā cilvēks. Manas pētniecības gadījumā tas skar neiznesta bērna tiesības (līdz 22.ned.) būt ar cieņu apglabātam un civiltiesiski apzinātam kā savu vecāku bērnam. Otrs projekts, pie kā vēlos strādāt, ir praktiskās teoloģijas programmas izveidošana LU Teoloģijas fakultātē. Līdzīgas programmas eksistē arī citviet Eiropā, un, pateicoties stipendijai, man būs iespēja apmeklēt kādu no šīm universitātēm, kurās jau ir uzkrāta pieredze praktiskās teoloģijas un, tajā skaitā, klīniskās pastorālās izglītības programmu īstenošanā.”

2012. gadā Lelde aizstāvējusi maģistra darbu par tēmu "Latvijas „neesošie” bērni: sēras un rituālu nepieciešamība".