Rita Mozais
Studē: LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomika.
Hobiji: Ēst gatavošana, pīrāgu cepšana, grāmatas un labas filmas, reizēm vienkārši slinkošana, bet tas gadās reti.
Raksturo: emocionāla, bet kad koncentrējos uz mērķi, cenšos emocijas atmest malā. Mērķtiecīga – dzīvē gribas paveikt maksimāli daudzi, taču reizē arī saprotu, ka dzīve nesastāv no tikai no mērķiem un centieniem tos sasniegt, tāpēc man ir ļoti svarīgi līdzcilvēki. Draudzīga, izpalīdzīga, līdzjūtīga un saprotoša.
Moto: Tu nevari mainīt to, nu kurienes tu nāc, bet tikai tu vari mainīt to, uz kurieni tu ej. Un nekad neaizmirsti to, no kurienes esi nācis.
Viļānu vidusskolas absolvente Rita Mozais par ceļu uz LU un stipendiju stāsta:
„Vienmēr esmu apzinājusies augstākās izglītības nozīmi, tāpēc viens no maniem lielajiem sapņiem viennozīmīgi ir bijis studēt. Ir interesanti uzzināt un iemācīties ko jaunu, tāpēc arī studijas uztveru kā jaunu izaicinājumu. Arī stāsts, kā kļuvu par LU Fonda stipendiāti, manuprāt, ir ļoti interesants.
Viss sākās, kad pirmo reizi dzirdēju par stipendiju „Ceļamaize”. Tikko biju uzsākusi mācības vidusskolā, šīs stipendijas nosaukums man neko daudz neizteica. Bet klusībā nodomāju, ka tas noteikti ir liels sasniegums, kļūt par stipendiātu. Ātri vien piemirsu šīs domas par stipendiju, jo tobrīd tas nebija tik aktuāli. 12.klases otrajā semestrī aktīvi sāku interesēties par dažādām studiju programmām, stipendijā un citām iespējām, tad arī atcerējos par stipendiju „Ceļamaize”. Tā kā par studijām ekonomikas sfērā esmu domājusi jau kopš 8.klases, kad sāku apmeklēt Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmijas piedāvātos kursus, tad izlēmu, ka tieši LU ir īstā vieta man, jo tur ir plašs studiju programmu piedāvājums, arī lielas iespējas sevi pierādīt. Taču tā kā LU ir Rīgā, bet dzīvoju 200 kilometrus no Rīgas, tad sapratu, ka man ļoti noderētu materiāls atbalsts. Tieši tāpēc aktīvi sāku interesēties par stipendiju „Ceļamaize”, noskaidroju kādi dokumenti nepieciešami. Dokumentus elektroniski iesniedzu un gaidīju, kas būs.
Patiesībā ļoti gaidīju uzaicinājumu uz interviju - kad to saņēmu, prieks bija neviltots, bet tam līdzi arī uztraukums, jo nekad nebiju bijusi uz tamlīdzīgu interviju. Pati intervija man bija liels piedzīvojums un pārdzīvojums, jo tikai intervijas laikā es apjautu, cik tas ir nopietni – kļūt par stipendiātu. Tā ir liela atbildība!
Braucot mājās no intervijas, man nebija ticības, ka tieši es būšu tā, kurai tiks piešķirta stipendija. Īsti nevaru izskaidrot kāpēc, bet todien jutos ļoti dīvaini. Man bija dažādas pārdomas par Universitāti un nākotni. Jo šodienas nākotne ir rītdienas realitāte.
Šī realitāte man šodien priecīga. Šodien esmu LU Fonda „Ceļamaize 2010 un M.M.V.Petkevičs piemiņas stipendijas” stipendiāte. Pagaidām pat nesaprotu, ka tas notiek ar mani, jo šajā krīzes laikā ir ļoti maz cilvēku, kas patiešām izprot citu problēmas, jo katram jau ir savas rūpes. Pat īsti nezinu, kas bija tā mana „odziņa”, kāpēc tieši man tika piešķirta stipendija, bet tas varētu būt tāpēc, ka intervijā es vienkārši teicu, ko domāju, necentos neko tēlot. Jo stipendijas iegūšana nav nekāda sacensība vai uzvara konkursā, to ir jāpiešķir tiem, kuriem tā ir vajadzīga visvairāk.
Mēs visi esam tikai instrumenti Dieva rokās, un tieši viņš norāda ceļu, kurp mums jādodas. Mecenāti noteikti ir ļoti sirdsgudri cilvēki, ja ir pieņēmuši šādu lēmumu - dalīties ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, atbalstīt viņu idejas, pretī prasot tikai labas sekmes studiju laikā. Ne jau naudiņa, kas ieripo stipendiātu kontos, liek justies īpaši, bet gan tas, ka mecenāti ir tieši tev noticējuši. Ja tev kāds tic, tas jau ir jauki, bet, ja tu spēj šo ticību attaisnot, tas ir vienkārši fantastiski. Ļoti ceru, ka es spēšu. Tas būs daudz lielāks sasniegums, nekā iegūt šo stipendiju.
Man jau ir sākušās studijas, tagad saprotu, ko vispār cilvēks domā, kad saka, ka viņš studē. Tā kā es mācījos mazpilsētas skolā, tad Rīga šķiet milzīga, pretstatā mazajiem Viļāniem. Man studijas nozīmē iegūt ne tikai akadēmiskas zināšanas, bet arī iemācīties komunicēt, darboties kopā ar ļoti dažādiem cilvēkiem, kļūt patstāvīgākai.
Paldies visiem mecenātiem par šo brīnišķīgo iespēju!”
2013. gadā Rita aizstāvējusi bakalaura darbu par tēmu "Latvijas un Igaunijas banku kredītportfeļa analīze" un 2015. gadā maģistra darbu par tēmu "Latvijas komercbanku stabilitātes izpēte iekļaujoties euro zonā".