Anželika Litvinoviča

Anželika Litvinoviča ir Kristapa Morberga stipendijas ieguvēja 2023./2024. akad. gadā.

Iepazīsti Anželiku!

1. Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Esmu Anželika, studēju 2. kursā LU SZF Komunikācijas zinātnes studiju programmā. Man patīk mācīties un mācīt, dziedāt un lasīt. Mans interešu loks ir plašs, tomēr visvairāk šobrīd izglītoju sevi par medijiem, politiku un kultūru. Jau ilgstoši darbojos IREX Baltijas Medijpratības programmā, kuras ietvaros esmu apmācījusi vairāk kā 350 Latvijas jauniešus un jaunietes. Esmu vadījusi praktiskas nodarbības, kas sniedza viņiem iespēju iemācīties labāk atšķirt patieso no meliem infotelpā. Lepojos ar to, jo uzskatu, ka tieši izglītība ir mūsu valsts drošības un labklājīgas nākotnes pamats. Jo izglītotāki būs cilvēki par to, kā atpazīt un cīnīties pret dezinformāciju, jo spēcīgāka un noturīgāka būs mūsu demokrātija. Man ir prieks par to, ka izcili mācos, turklāt joprojām atrodu laiku iesaistei dažādos projektos, piemēram, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Jauno līderu akadēmijā. Par savu lielāko sasniegumu uzskatu savu zināšanu un enerģijas ieguldīšanu citu jauniešu izglītošanā par nozīmīgiem jautājumiem. Medijpratības nodarbību vadīšana Daugavpils, Viļakas, Zilupes, Krāslavas, Rīgas, Siguldas, Maltas u.c. jauniešiem sniedza man apziņu, ka daru sabiedrībai nozīmīgu darbu. Vēlos šo darbu turpināt.

2. Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana?

Stipendijas iegūšana ir nozīmīgs apstiprinājums - tas, ko daru, tiešām ir ļoti svarīgi. Šī ir milzīga motivācija turpināt nodarboties ar lietām, kas sniedz sabiedrībai labumu. Esmu pateicīga par izteikto uzticību manai darbībai un veiktajam, kā arī apņemos īstenot jaunas idejas, kas to uzticību tikai pastiprinās. Esmu pārliecināta, ka šī stipendija būs viens no dzinējspēkiem, kas man vienmēr atgādinās par nepieciešamību augt un pilnveidoties.

3. Kāda ir tava dzīves misija, sūtība?

Savu dzīves misiju es redzu sabiedriskā labuma vairošanā. Viss, ar ko nodarbojos šobrīd un nodarbošos nākotnē, noteikti ir un būs saistīts ar to. Zināšanas un prasmes, ko ikdienā apgūstu, vienmēr cenšos pielietot tā, lai sniegtu pēc iespējas lielāku ieguldījumu kādā sabiedrībai nozīmīga jautājuma risināšanā. Tas ir gan brīvprātīgais darbs, gan ziedošana, gan sadarbošanās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem – jaunu, vērtīgu ideju īstenošana.

4. Kādu grāmatu (-as) tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?

Šobrīd aizrautīgi lasu Daniela Kānemana grāmatu “Troksnis” (“Noise”), kurā autors analizē vienu no pamata komunikācijas teoriju elementiem, vienlaikus arī problēmām – troksni. Tiek apspriests tas, kas ir trokšņa fenomens un kā tas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, bet it īpaši – svarīgu un kolektīvu lēmumu pieņemšanu globālā mērogā. Uzskatu, ka šo grāmatu būtu vērtīgi izlasīt ikvienam, jo pilnveidot savu komunikāciju un izpratni par to, kā tā funkcionē, ir svarīgi jebkurai profesijai un dzīves situācijai. Autors arī sniedz ieteikumus, kā apzinoties trokšņa īpatnības, pieņemt labākus lēmumus un efektīvāk komunicēt.

5. Kādu kinofilmu (-as) tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?

Pagājušajā mēnesī apmeklēju Baltijas jūras dokumentālo filmu forumu, kurā noskatījos ukraiņu režisores Alises Kovalenko filmu “Mēs neizgaisīsim” (“Ми не згаснемо”). Tā ir par 5 jauniešiem, kas dzīvo kara pārņemtajā Donbasā, tomēr nezaudē cerību un ticību saviem sapņiem. Tā ir sāpēm pārpildīta filma, tomēr liek fundamentāli pārdomāt savas vērtības un vairāk novērtēt to, kas ikdienā šķiet pašsaprotams. Šī filma ir arī atgādinājums, ka Ukrainas cīņa par savu brīvību un mieru nav beigusies, un mums ir joprojām aktīvi jāatbalsta un jāpalīdz Ukrainai uzvarēt tumsonību – krieviju.

6. Kāds ir tavs dzīves sauklis?

“Bez cīņas nav uzvaras!” jau ilgstoši ir mans dzīves moto. Brīžos, kad ir grūti, atgādinu sev, ka tas ir tā vērts. Cīņa ir process, kura laikā tu pilnveidojies un norūdies. Tas ir tikpat svarīgs kā mērķa sasniegšana. Ir svarīgi uzdrošināties un uzņemties riskus, lai panāktu kaut ko tiešām vērtīgu!