Valērija Sermus

2021./2022. akad. gadā Valkas novada pašvaldības stipendiju iegūst Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas zinātnes studente Valērija Sermus. 

Iepazīsti Valēriju!

Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? 

Šobrīd man ir 19 gadi un, manuprāt, es priekš sava, salīdzinoši agrā, vecuma esmu izdarījusi diezgan daudz lietas. Esmu pamēģinājusi sevi daudz un dažādos lauciņos, kā māksla, mūzikas instrumentu spēle, deja, dziedāšana, politika, militārā joma. Pat godīgi nemāku pateikt, kas ir mans lielākais talants. Visam, kam esmu pieķērusies klāt bija ilgs ceļš ejams līdz izaugsmei, taču tas viss arī padevās. Neteikšu, ka esmu super talantīga dejotāja, vai dziedātāja vai vēl kas cits, jo zinu, ka ir cilvēki un jaunieši, kas tajā visā specializējas vairāk kā es, man viss bija vairāk amatieru līmenī. Bet es teiktu, ka visvairāk mīlu deju visās tās izpausmēs, un jūtu, ka, no visa minētā, tā man vislabāk padodas. Sasniegumi man ir bijuši daudz – skolas prezidente (2019.-2020.), Jauniešu Saeimas deputāte (2018., un 2019.), uzvaras dažādos militārajos pasākumos un sacensībās (>20 medaļas), “Euroscola” deputāte (2019), dalība Zemessardzes mācībās utt.   

Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana? 

Tas, pirmām kārtām, ir liels, liels gods un prieks, jo ir sajūta, ka mana centība ir novērtēta un atmaksājusies. Otrkārt, sākoties jaunajai, “lielajai” dzīvei šāds atbalsts noteikti ir jūtams. Studēju par saviem līdzekļiem, līdz ar to stipendijas iegūšana stipri atvieglo jautājumu par personīgā budžeta jautājumu.  

Kāda ir tava dzīves misija, sūtība? 

Ticu tam, ka mēs katrs nākam šajā pasaulē ar mērķi un sūtījumu. Katram dzīvē ir jāpaveic kas īpašs un tam, kam cilvēks ir specializēts. Es vēl apgūstu šo ceļu un sāku lēnām tikai meklēt savu sūtījumu. Tāpēc šī atbilde pagaidām arī man nav zināma.. :) 

Kādu grāmatu (-as) tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem? 

Esmu liela grāmatu cienītāja un no pašas mazotnes sevi esmu uzskatījusi par “grāmatu tārpu”. Protams, tas, kas patīk man un šķiet fantastisks literatūras materiāls, citam var šķist savāds. Bet, ko es varu ieteikt ? G. Repšes “Smagais metāls” – valodas bagātības dēļ, A. Jundzes “Sarkanais dzīvsudrabs” – sižeta un notikumu dēļ, kas spēcīgi atspoguļo smago, haotisko 90.to gadu realitāti Latvijas teritorijā. R. Šepetis “Starp pelēkiem toņiem” – grāmata sevī ievilka tik ļoti, ka izrāvu 2 vakaros, smaga, bet precīza grāmata par vēsturi, kuru vismaz visiem Baltijas iedzīvotājiem ir jāzina. Ļoti populārās grāmatas – R. Priverta “Nebaidies ne no kā” un J. Joņeva “Jelgava 94” – ne velti ir kulta grāmatas savu specifisko stāstu un vēstījumu dēļ. Es varētu turpināt vēl un vēl, taču domāju, ka pagaidām būs pietiekami… :) 

Kādu kinofilmu (-as) tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem? 

Neteiktu, ka man ir kāda konkrēta mīļākā filma, bet ir dažas filmas, kas joprojām ir iespiedušās atmiņā un likušas aizdomāties. D. Aronovska filma “Mother!” – psiholoģiski ļoti smaga filma, brīžiem šķiet galīgi nesaprotama. Noskatoties filmu, nesapratu, kas tas vispār bija, bet, vēlāk vairāk izpētot, ko simbolizē un cenšas pateikt šī filma, tad man viss salikās pa plauktiņiem un vēl ilgi lika domāt par redzēto. Man ļoti patika 2019. gadā iznākušais mini-seriāls J. Renka “Chernobyl” – fantastiski izveidots seriāls ar zināmu dramatismu un spēcīgu realitātes garšu. Kā pēdējo varētu minēt M. Skorsēzes “Shutter island”. Ļoti piesaista psiholoģiski smagas un ietekmējošas filmas, kas liek domāt, nevis noskatoties filmu aizmirst to un dzīvot tālāk.  

Kāds ir tavs dzīves sauklis? 

Pagājušajā gadā iegājās teiciens no vienas nometnes, skan tas labāk angļu valodā – “Go hard or go home” jeb “Ej līdz galam vai ej mājās”. Es teiktu, ka pēdējos gadus šis sauklis mani ir perfekti raksturojis mana spīta un mērķtiecības dēļ.